2008.gada februāra beigās Centra rajona tiesa Markum piesprieda četrus gadus cietumā un mantas konfiskāciju. Vīrieti tiesas zālē neapcietināja, jo, kamēr tiesas spriedums nebija stājies spēkā, viņam tika saglabāts ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.
Līdz 2009.gada beigām Markus centās pierādīt apsūdzības nepamatotību arī apelācijas un kasācijas tiesu instancēs, taču neveiksmīgi. Augstākas tiesas Senāts kasācijas sūdzību noraidīja pērn novembrī.
Nedaudz vēlāk Augstākā tiesa (AT) lietu nodeva Rīgas Centra rajona tiesai lēmuma izpildei, kurai arī bija jāuzdod policijai Marku apcietināt un vest uz cietumu.
Lai gan visu triju tiesu instanču lēmumi bija Markum nelabvēlīgi, viņš pērn pāris dienu pēc AT Senāta viņam nelabvēlīgā lēmuma vērsās Centra rajona tiesā ar iesniegumu par atbrīvošanu no soda izciešanas, jo viņam bija lielas veselības problēmas, kuru risināšanā nepieciešama ilgstoša ārstēšana, ko nevar veikt ieslodzījuma vietās esošajās ārstniecības iestādēs, neatbrīvojot viņu no soda izciešanas.
Centra rajona tiesa šogad 19.janvārī atzina, ka notiesātā Markus pieteikums nav pamatots un ir noraidāms vairāku motīvu dēļ.
Kriminālprocesa likums noteic - ja notiesātais saslimis ar smagu slimību, kas nav psihiski traucējumi, tiesnesis, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, notiesātā personību un citus apstākļus, var pieņemt lēmumu par viņa atbrīvošanu no turpmākās soda izciešanas.
Tiesai netika uzrādīts neviens pierādījumus, piemēram, eksperta atzinums, kas apstiprinātu, ka viņš nevar izciest brīvības atņemšanas sodu. Turklāt pirmās un apelācijas instances tiesas, izskatot lietu pēc būtības, ir izvērtējušas apsūdzētā veselības stāvokli, tām bija zināms viņa veselības stāvoklis, un tās ir ņēmušas to vērā, nosakot sodu.
Kriminālprocesa likuma noteiktās tiesības iesniegt iesniegumus par atbrīvošanu no soda slimības vai invaliditātes dēļ apsūdzētajam tiekot piešķirtas soda izpildes laikā. Toreiz janvārī tiesa konstatēja, ka Markus neatrodas brīvības atņemšanas iestādē un nav sākta brīvības atņemšanas soda izpilde.
Markus Centra rajona tiesas lēmumu pārsūdzēja arī Rīgas apgabaltiesā, taču arī tās lēmums bija viņam nelabvēlīgs. Rīgas apgabaltiesa savu lēmumu pieņēma 1.martā.
No 1.marta līdz šim brīdim ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši, un aģentūra BNS Ieslodzījuma vietu pārvaldē noskaidroja, ka 1953.gadā dzimušais Dainis Markus nevienā no Latvijas cietumiem neatrodas.
Centra rajona tiesas pārstāvis Kaspars Sadauskis aģentūrai BNS teica, ka tiesa pērn izdeva rīkojumu Valsts policijas Ziemeļu iecirknim par sprieduma izpildi Markum. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis aģentūrai BNS pastāstīja, ka policija, pildot tiesas lēmumu, apmeklēja Markus dzīvesvietu un saistītās adreses, taču nevienā no tām neizdevās viņu sastapt, līdz ar to likumsargiem ir aizdomas, ka Markus vairs neatrodas Latvijā, un viņš ir izsludināts meklēšanā.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka bez vēsts pazudis arī uz astoņiem gadiem cietumā notiesātais bijušais Rīgas Komercskolas direktors un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) rektors Juris Stabiņš. Lai arī Rēzeknes pusē pie dīķiem tika atrastas viņa drēbes, ziņas, ka viņš būtu noslīcis, pagaidām nav apstiprinājušās.
Markus publiski pieejamais CV liecina, ka viņš 1996.gadā pabeidzis tieši Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu. Savulaik viņš darbojās Tautas partijā (TP), un, kad 2006.gadā krita aizdomu ēna par kriminālpārkāpumu, viņš savu darbību TP apturēja.
Jau ziņots, ka otram Markus krimināllietā apsūdzētajam tehnikuma juriskonsultam Viktoram Skrebelim tiesa piemēroja četru gadu nosacītu cietumsodu ar pārbaudes laiku uz trim gadiem. Viņam piemērota arī mantas konfiskācija.
Kukulis tika pieprasīts saistībā ar kādu Rīgas apgabaltiesas skatītu civillietu par nekustamo īpašumu Brīvības ielā, kur Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Markus parakstītu izlīgumu. Atbildētājs šajā lietā bija uzņēmums "Anno".
2006.gada 29.augustā uzņēmuma "Anno" biroja telpās Markus apzināti prettiesiski pieprasīja no uzņēmuma valdes locekles kukuli 100 000 latu apmērā, taču sieviete šādai summai nav piekritusi, un viņi abi vienojušies par 80 000 latu kukuli.
Septembrī Skrebelis kā starpnieks saņēma no valdes locekles kukuli tālākai nodošanai Markum, taču Markum un Skrebelim no viņu gribas neatkarīgu iemeslu dēļ noziegumu līdz galam izdarīt neizdevās, jo drīz pēc naudas saņemšanas viņš tika aizturēts.
Skrebelis apsūdzēts arī par to, ka uzkūdīja dot kukuli.
Krimināllietā sākotnēji tika vainots arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks Andrejs Cinis, taču prokurors Aldis Pundurs pret amatpersonu kriminālprocesu izbeidza.