Par Nacionālās apvienības iesniegto iniciatīvu par grozījumiem Satversmes 112.pantā, lai panāktu pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā skolās no 2012.gada 1.septembra, Valsts prezidenta un komisijas vadītāja sarunā runāts garāmejot, secinot, ka jārunā par iespējām mazākumtautību bērniem apgūt latviešu valodu jau no sākumskolas, lai vieglāk integrētos Latvijas sabiedrībā, taču plašāk nediskutējot par ierosinājumu visu mācību procesu organizēt valsts valodā.
Valsts valodas komisija iepriekš par šo iniciatīvu ir diskutējusi. Ieguvumi, arī minoritāšu skolās pārejot uz mācībām latviešu valodā, būtu labāki valsts valodas apguves rādītāji, kā arī vienota un lētāka sistēma valodas mācīšanā. Taču pie trūkumiem minēts tas, ka nacionālo minoritāšu pārstāvji, uzstājot uz tiesībām bērniem izglītoties savā valodā, varētu vērsties Eiropas cilvēktiesību institūcijās un pret Latviju varētu sagaidīt bargas sūdzības.
Tāpat būtu sarežģīti mācību procesu latviešu valodā organizēt ne tikai krievvalodīgajai, bet arī citu valodu minoritātēm, sacīja Veisbergs.
Viņš norādīja - arī pašlaik spēkā esošā valsts valodas apguves sistēma parāda gana labus, augšupejošus rezultātus, tāpēc rodas jautājums, vai kaut kas ir jāmaina. Tomēr jebkurā gadījumā tādas iniciatīvas, kādu piedāvājusi arī Nacionālā apvienība, esot apsveicamas.
Valsts valodas komisija rekomendē kārtību, ka skolēniem minoritāšu skolās, izvēloties apgūt kādu priekšmetu latviešu valodā, arī eksāmenu vajadzētu kārtot valsts valodā. Pašlaik šajā jautājumā katrs skolēns var izdarīt savu izvēli, taču tas praksē ir izpaudies, ka krievu tautības jaunietis, kādu priekšmetu apgūstot latviski un eksāmenu liekot krievu valodā, nepārvalda specifisku terminoloģiju savā dzimtajā valodā un nespēj pilnībā parādīt savas zināšanas.
Tāpat komisija rosina skolu pārvaldēm apzināt iemeslus, kāpēc dažās skolās ar krievu mācību valodu mācību un eksāmenu rezultāti ir krasi atšķirīgi. Pēc komisijas uzskata, mācību organizēšana latviešu valodā minoritāšu skolās netiek pietiekami labi kontrolēta, uzsvēra Veisbergs.
Valsts prezidenta pārstāve Ilze Rassa žurnālistiem sacīja, ka prezidents rosina turpināt diskusiju par to, lai mazākumtautību bērniem dotu iespēju apgūt latviešu valodu no septiņu gadu vecuma, lai ļautu skolēniem ilgākā laikā apgūt valodu, kā arī vieglāk iekļauties Latvijas sabiedrībā un sagatavoties mācībām valsts valodā. Savukārt viedokli par Nacionālās apvienības ierosinājumu Zatlers nesniedz.
Jau vēstīts, ka Nacionālā apvienība ""Visu Latvijai!"-TB/LNNK" pašlaik vāc iedzīvotāju parakstus par grozījumiem Satversmes 112.pantā, lai panāktu pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā nacionālo minoritāšu skolās no 2012.gada 1.septembra.
Valsts valodas komisija izveidota 2002.gadā kā Valsts prezidenta pārraudzībā esoša koleģiāla institūcija, lai apzinātu valsts valodas situāciju Latvijā un izstrādātu konkrētus ieteikumus latviešu valodas — valsts valodas — pozīciju nostiprināšanai, uzlabošanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Komisijas sastāvā ir dažādu valodniecības nozaru speciālisti, kultūras, zinātnes un izglītības eksperti, kā arī citi sabiedrības pārstāvji.
Komisijas sastāvu apstiprina Valsts prezidents.