Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna sacīja, ka pērn palielinājies cilvēku skaits, kas nonāk centrā ar alkohola psihozēm, turklāt lielākā daļa no pacientiem lieto tieši nelegālu alkoholu. Tomēr viņa neuzskata, ka pēdējos gados būtu palielinājies pacientu skaits, kas lieto nelegālu alkoholu, jo "tā patēriņš ir bijis liels jau gadiem".
Kā negatīvu tendenci Stirna min arī to, ka pacienti nonāk centrā smagākā stāvoklī, turklāt starp pacientiem ir arī jauni cilvēki un sāk parādīties arī pensijas vecuma cilvēku alkoholisms, kas iepriekš Latvijai nebija raksturīgs.
Veselības ekonomikas centra Sabiedrības veselības departamenta direktors Māris Taube skaidroja, ka pēdējos gados samazinās mirstība no aknu cirozes, mazinājusies arī saslimstība ar alkohola psihozēm un alkohola reibumā izdarīto smago ceļu satiksmes negadījumu īpatsvars.
Ja 2009. gadā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju bija 6,1 litrs, 2008.gadā tie bija 9,9 litri.
Pēc ekspertu domām, alkohola piedāvājumu varētu samazināt, apkarojot nelikumīga alkohola tirdzniecību, ierobežojot alkohola reklāmu un tā pieejamību jauniešiem un kontrolējot alkoholisko dzērienu kvalitāti. Savukārt pieprasījumu samazināt varētu paaugstinot cenas un nodokļus, nodrošinot ārstēšanas un rehabilitācijas iespējas.
A. Stirna uzskata, ka vajadzētu ierobežot alkoholisko dzērienu piedāvājumu. Svarīgi ir izveidot noteiktu mehānismu, lai jaunieši no alkoholisms tiktu ārstēti "gandrīz vai piespiedu kārtā", lai viņiem liktu mainīt dzīvesveidu. Tam jānotiek savlaicīgi, nevis tad, kad šāds jaunietis izdara kaut ko sliktu, sacīja Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja.
Iepriekšējo reizi Nacionālās alkoholisma ierobežošanas padomes sēde notika vairāk nekā pirms četriem gadiem - 2006.gada martā.