Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 26. decembris
Megija, Dainuvīte, Gija

Portāls: Saeimā virzīts likums varētu ļaut bijušajiem Parex akcionāriem no valsts piedzīt naudu

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Dr.xy
D
Interesanti vai ari pec sada ierosinajuma no 5.kolonas centra( SC) vel kads latvietis nesaprot ko velas sie salasnas no SC,LC/ LPP,PCTVL un TP??!! Vai tiesam bus vel tadi kuri rudeni neieradisies uz velesanam,vai pat vel sliktak-balsos par siem Latvijas Valsts un tautas ienaidniekiem?
lasitajs
l
Nu sen zinams,ka SC naudu sanem no K.K. Skaidrs ari tas.ka Urbanovica darbibu var uzskatit pat par kaitniecibu valsts ekonomokai. Te ir skaidri redzams,ka sis kungs melo un vina vardi nesaskan ar darbiem. Nevelesim par so SC un Urbanovicu .
Ješka
J
vai tad tā ir nauda?
dihlofos
d
1. Džordžs Vašingtons (pirmais ASV prezidents, 1732. - 1799, no viņa grāmatas («Максимы Вашингтона»): «Visai skumji, ka neviena valsts, kas vecāka par viņiem neiznīcināja viņus kā sabiedrības mēri un lielāko tās ienaidnieku, ar kuru klātbūtni tagad aplaimota Amerika.» 2. Muhameds (Muhamedānisma dibinātājs, 570. - 632, no Korāna): «Tas man ir prātam neaptverami, ka līdz šim laikam neviens nav izdzinis šos lopus, kuru elpa līdzīga nāvei. Vai katrs nenīcinās mežonīgus zvērus, kas aprij cilvēkus, pat ja tiem pašiem ir cilvēcisks veidols? Vai ebreji ir kas cits nekā cilvēku rijēji?» 3. Martins Luters (Baznīcas reformators, 1483. – 1546.): «Ebreju sirdis kaismīgā vēlmē cer uz to dienu, kad viņi varēs izrīkoties ar mums tāpat, kā tie izrīkojās Estheres laikos Persijā. Un cik ebrejiem tuva ir grāmata «Esther», kura attaisno viņu asinskāri, atriebību un nepiesātināmo laupīšanas kāri! Nekad saule nav spīdējusi asinskārīgākai un atriebīgākai tautai, kura lolo citu tautu iznīcināšanas un citu ticību nožņaugšanas ideju.» 4. Džordano Bruno (Itālijas zinātnieks un filozofs, 1548. – 1600.): «Ebreju rase ir tikpat bīstama kā mēris un spitālība, kura pelnījusi iznīdēšanu jau no tās rašanās dienas.» 5. Pēteris Pirmais (Krievu imperators, 1672 – 1725.): «Es labāk redzētu savā valstī muhamedāņus un pagānus, nekā ebrejus. Pēdējie ir viltnieki un blēži. Viņi nesaņems atļauju ne uzturēties valstī, ne kārtot savas lietas. Neskatoties uz maniem rīkojumiem, viņi, piekukuļojot manus ierēdņus, cenšas īstenot savus nodomus, ar mērķi – kļūt līdztiesīgiem» 6. Žans Fransuā Voltērs (Franču rakstnieks, 1694. – 1778.): «Ebreji ir ne kas cits, kā nicināma un barbariska tauta, kura ilgstošā laika posmā savieno pretīgu mantkārību ar drausmīgiem aizspriedumiem un nedziestošu naidu pret tautām, kuras tos pacieš savā vidū un uz kuru rēķina tie vairo savas bagātības.» 7. Bendžamins Franklins (Amerikāņu zinātnieks un valstsvīrs, 1706. – 1790.): «Lai kur arī tas nebūtu – valstī, kurā, neatkarīgi no to skaita, apmetas uz dzīvi ebreji, tie pazemina šīs tautas morāli un komerciālo darījumu godīgumu. Viņi izolē sevi un nepadodas asimilācijai. Ja mēs, Konstitucionālā ceļā, neizslēgsim tos no ASV, tad nepaies ne divsimt gadi, kad tie lielā skaitā apmetīsies pie mums, ņems virsroku, aprīs valsti un izmainīs mūsu valsts valdes formu. Ja Jūs neizslēgsiet tos no valsts, tad nepaies ne divsimt gadi, kad mūsu pēcnācēji strādās tīrumos, lai uzturētu viņus. Tai pašā laikā viņi apmierināti berzēs rokas, sēžot savos kantoros. Es brīdinu Jūs, džentelmeņi – ja jūs neizslēgsiet ebrejus no mūsu valsts uz visiem laikiem, tad jūsu bērni pie jūsu kapiem, nolādēs jūs» 8. Napoleons Bonaparts (Francijas imperators, 1769. – 1821.): «Ebreji jāuzskata kā nācija, bet nevis kā reliģioza grupa. Viņi ir nācija mūsu nācijas vidū. Ebreji izlaupa veselu lauku ciematu īpašumus, viņi atjaunoja dzimtbūšanu, viņi ir īsti vārnu bari. Ebreju izraisītā nabadzība nenāk no viena individuāla ebreja, tā ir visas šīs nācijas rīcības sekas. Viņi ir kā kāpuri vai siseņi, kuri apēd Franciju. Ebreji ir nācija, kura spējīga uz pašiem drausmīgākajiem noziegumiem.» 9. Ferencs Lists (Ungāru komponists, 1811. – 1886.): «Pienāks diena, kad visas kristīgās nācijas, kuru vidū dzīvo ebreji, tiks nostādītas izvēles priekšā – vai nu joprojām paciest viņus, vai viņus deportēt. Sava nozīmīguma ziņā, šis jautājums būs tikpat svarīgs, kā jautājums par to, vai mēs gribam dzīvot vai mirt, būt veseli vai slimi, vēlamies sociālu mieru vai pastāvīgu spriedzi.» 10. Henrijs Fords (Amerikāņu auto rūpnieks un rakstnieks, 1863 – 1947. Ņujorka, laikraksts «Times», 1925. g. 8. marts): «Pakļaujiet kontrolei 50 pašus bagātākos ebreju finansistus, kuri personīgās peļņas nolūkos izraisa karus un karu vairs nebūs.» 11. Vinstons Čerčils (Angļu valstsvīrs, no 1919. g. 5. novembra runas Pārstāvju palātā): «Nevar pārvērtēt internacionālo ebreju-ateistu lomu boļševisma izveidošanā un tiešā līdzdalībā krievu revolūcijā. Tieši otrādi – šo procesu iedvesmotāji un to galvenais virzošais spēks bija ebreju vadoņi. Nav arī jābrīnās, ka padomju iestādēs pārsvarā ir ebreji. Un lielāko darbu Čekas terora sistēmas izveidošanā un īstenošanā veica ebreji un, dažos gadījumos, arī ebrejietes. Tāda paša sātaniska popularitāte ebrejiem bija Ungārijā, kad tur valdīja ebrejs Bela Kuns.»
Detektīvs
D
Vēl nesen internetā pavīdēja ziņa,ka abi K&K no savas bankas paņēmuši kredītus katrs par 28 miljoniem latu un nolikuši tos depozītā uz sava vārda. Ja šī ziņa patiesa,tad abi kungi saņem depozīta procentus par sev nepiederošu naudu,un viņu peļņu sastāda pozitīvā starpība starp kredītprocentiem un un daudz augstākajiem depozītprocentiem. Nav noslēpums,ka šādu praksi piekopj arī Latvijas valdība,kas no SVFaizņemto naudu neizmanto tautsaimniecības attīstībai,bet nogulda depozītos,lai pelnītu.
Pulic
P
Neviļus nāk prātā Jurmalgeitas citāts par lielāko kretīnu! Un, lai Krauklis sāk noskaidrot, vai tik šitais arī nav tas 60 000 vērtāis likumu pasūtījums no "uzņēmējiem"
Ērglis
Ē
Vispār uz šādu bezkaunīgu soli K&K ietu tikai tad, ja būtu vienošanās ar pelniem². Dievs, pasargā Latviju, ļauj šim laikam paiet kā tumšam murgam, pēc kura seko saulīte.
Ērglis
Ē
Nu šeit mēs redzam, kura kabatā bija K&K un turpat blakus arī SC. Balsojiet vēl latvieši par šiem "alternatīvajiem kungiem". Šī krīzīte būs tikai ziediņi.
nu jaa
n
Ar kādiem instrumentiem bankas vadība spēj ietekmēt likviditāti? =========== Izsniedzot ilgtermiņa kredītos garo naudu nevis īso; Veicot atbilstošu kredītriska, politiskā u.c. risku novērtēšanu pirms ieguldījumu veikšanas finanšu instrumentos; Nodrošinot likviditāti kas atbilstu saņemto noguldījumu profilam (termiņš, koncentrācija, izcelsmes valsts) Ja tu gribi teikt, ka vadībai nav instrumentu likviditātes nodrošināšanai, tad mana atbilde ir - tas ir vēl viens pierādījums, ka tādu vadību nedrīkst laist pie svešu cilvēku naudas pārvaldīšanas.
Kaspars Gasūns
K
Man Jums jāatvainojas. Mans alter ego ne tikai ir familiārs, bet arī aizmirst konsekventi lietot lielo burtu uzrunā "Tu". Vienu lietu gan viņam nevar pārmest. Viņš lieto ļoti lakonisku un efektīvu diskusijas un vispār analīzes metodi - jautājumu. Aizvainošanu, pat ja pelnītu, gan viņš mierīgi varēja arī izlaist.
Kaspars Gasūns
K
Esmu sācis dubultoties. :D Nemēdzu uzrunāt otrās personas vienskaitlī un taujāt pēc cita cilvēka nodarbošanās. Pēc izteiksmes formas "Kaspars Gasūns 2" ir tas pats "Baņķieris". :D
zex
z
papildinu: 200 tūkstoši katrām K2 . (!!!) katru mēnesai !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
zex
z
kangaru partija SC ,atkal gatavo likumu likumīgai LR budžēta izlaupīšanai !? Bi žīdy 2K,taču saņēma200 tukstosus !? Lai tad nu abi tagad maksā pašu apkrāptajiem AKCIOŅĒRIEM !?
Baņķieris
B
Vari te nepsihot, kargins turpinās saņemt milzu procentus, bet tu palisksi nožēlojams neveiksminieks un nabags uz vismiem laikiem.
fiksais
f
US šiem džekiem būtu vieta blakus tam keksam, kurš dabūja garantētu 150 gadu skatu uz rūtainu sauli...Tāpēc arī esam banānu republika ar visām no tā izrietošajām sekām! Hrenova profesors uzradies!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas