Precīzi ieteikumi valdībai valsts ekonomikas krīzes pārvarēšanai

Tādējādi uz ārvalstīm nepārtraukti izmaksājam vairāk naudas, nekā saņemam — aptuveni pusi no katra patērētā lata. Rezultātā valstī nauda vajadzīgajā apjomā neieplūst, strauji samazinās komercdarbība un iedzīvotāju maksātspēja. Sagaidāms, ka jau nākamā gada pirmajā pusē katrs desmitais valsts iedzīvotājs varētu būt bezdarbnieks. Un tas ir tikai vidējais rādītājs. Attiecīgi valsts austrumu rajonos šis skaitlis var sasniegt pat 25% un vairāk! Tāpēc valdībai ir jārīkojas ļoti mērķtiecīgi, nekavējoties īstenojot trīs būtiskākos pasākumus. Tie vienlaikus ir zāles gan nekavējošam un nelielam uzlabojumam, gan lēnai un stabilai valsts ekonomiskās attīstības atjaunošanai. Starptautiski konkurētspējīgu preču un pakalpojumu radīšanas, izgatavošanas un pārdošanas veicināšana. Valsts budžetā jāizdala lieli līdzekļi eksportējamu preču ražošanai un pakalpojumu sniegšanai, vienlaikus pieņemot nepieciešamos likumus to veicināšanai un atceļot ierobežojošos. Nauda un eksporta garantijas jāpiešķir tikai tādu eksportējamu preču un pakalpojumu radīšanai, izgatavošanai un pārdošanai, kam ir augsta pievienotā vērtība. Izvēle izdarāma, izskatot no uzņēmējiem saņemtos projektus saskaņā ar noteiktiem kritērijiem. Piemēram, nauda piešķirama pētniecībai un attīstībai, novecojušu iekārtu nomaiņai u.tml. Nauda piešķirama par pietiekami zemiem procentiem. Ja projekts izrādās veiksmīgs, valsts lielu daļu parāda var atlaist, stimulējot tālāku uzņēmumu attīstību un savu zaudējumu kompensējot ar saņemamajiem nodokļiem. Nauda šiem pasākumiem jāatlicina no saņemamajiem aizdevumiem, no ieņēmumiem pietiekami ātri pārdodot Parex banku, un no valsts budžeta nu jau niecīgajiem ienākumiem, būtiski samazinot valsts iestāžu izdevumus.Jāsavelk josta Nekavējoša un būtiska valsts iestāžu izdevumu samazināšana. - Jāizvērtē valsts budžeta programmu lietderība. Uzdevuma vadība jāuzdod Valsts kontrolei, kurai tā izpildei jāizveido starpnozaru speciālistu darba grupa. Savukārt darba rezultātu nekavējošai izpildei izveidojama darba grupa premjerministra vadībā. Darbs jāsāk nekavējoties, darba rezultātus pakāpeniski īstenojot ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.martam. - Jāveic valsts iestāžu funkciju efektivitātes audits ar mērķi 1) pārtraukt nelietderīgas izmaksas, 2) padarīt izmaksas efektīvākas (t.sk., jāpārskata valsts amatpersonu atalgojums, nosakot samērīgas algas bez prēmijām un piemaksām). Uzdevuma vadība jāuzdod Valsts kontrolei, kurai tā izpildei jāpiesaista vairākas neatkarīgas starptautiskās auditorfirmas. Darba rezultātu nekavējošai izpildei izveidojama darba grupa premjerministra vadībā. Darbs jāsāk tūlīt. Darba rezultāti pakāpeniski jāievieš līdz 2009.gada 1.martam. - Likvidēt prēmijas un piemaksas valsts darbiniekiem ar 2009.gada 1.janvāri. - Ar 2009.gada 1.janvāri likvidēt samaksu valsts pilnvarniekiem uzņēmumu un kapitālsabiedrību padomēs un valdēs. Viņu vietā norīkot atbildīgo valsts iestāžu darbiniekus, uzdodot to par viņu darba regulāru pienākumu.Mazajiem — īpašs atbalsts Jānosaka īpašs atbalsts nelieliem uzņēmumiem, tādējādi veicinot preču un pakalpojumu apgrozību un iedzīvotāju nodarbinātību. Zinot valsts nelielo spēju palīdzēt bez iztikas līdzekļiem paliekošajiem cilvēkiem, jādod iespējas šiem cilvēkiem palīdzēt sev pašiem. - Pirmkārt, tas būtu valsts atbalsts komercdarbības sākšanai, valsts nozīmētiem konsultantiem palīdzot izvērtēt nodomātās komercdarbības veiksmi un kritiskos faktorus (ja nepieciešams, pat palīdzot veikt nepieciešamos aprēķinus), kā arī palīdzot veikt uzņēmuma dibināšanai nepieciešamās formalitātes (palīdzība reģistrējot uzņēmumu, padomi darbam nepieciešamo atļauju saņemšanai, pirmo līgumu slēgšanā ar piegādātājiem, pircējiem u.tml.). Nepieciešamas arī valsts atbalsts darbības sākšanai nepieciešamo kredītu saņemšanai un atmaksai. - Otrkārt, uzņēmumiem ar gada neto apgrozījumu līdz 70 000 latu* pievienotās vērtības nodoklis un uzņēmumu ienākuma nodoklis jāaizstāj ar fiksētu nodokli apmēram 8 —12% no gada neto apgrozījuma. Maksājuma lielums jānosaka atkarībā no nozares — nozarēs ar lielāku preču un pakalpojumu īpatsvaru izmaksās tas būtu mazāks, nozarēs ar lielāku darba samaksas īpatsvaru izmaksās tas būtu lielāks. Šādiem uzņēmumiem būtiski samazinātos administratīvā un nodokļu nasta, jo nebūtu jāalgo dārgi speciālisti šo nodokļu konsultācijām, aprēķiniem, grāmatošanai un VID atskaišu sagatavošanai, kā arī pašiem uzņēmējiem nebūtu jāvelta nelietderīgs laiks šiem jautājumiem. VID atbrīvotos resursi lielāku uzņēmumu pārbaudēm, tādējādi izlietojot darba laiku daudz lietderīgāk. Un pats galvenais — daudz vieglāk būtu aprēķināt veicamo darījumu izdevīgumu. Piemēram, iepērkot preces savās mājās iekārtotam veikalam laukos vai pilsētā tālu no lielveikala, pietiktu ar pavisam vienkāršu kalkulāciju. Šādi maksājumi būtu jāpiemēro uzņēmumiem, kuri to vēlas un kuros: visi īpašnieki ir privātpersonas un strādā uzņēmumā; īpašniekiem nepieder kapitāla daļas un akcijas citos uzņēmumos. Tādējādi tiktu celta mazu uzņēmumu konkurētspēja, veicinot nodarbinātību un lētāku preču un pakalpojumu plašu pieejamību. Rezultātā nodokļu ieņēmumi valstij pat pieaugtu. Visa iepriekšminētā kontekstā jāpiebilst, ka īpaša uzmanība jāvelta lauksaimniekiem. Jāveicina gan nepārstrādātu, gan pārstrādātu lauksaimniecības produktu eksports. Jāparūpējas arī par vietējā ražojuma pārtikas produktu patēriņa paaugstināšanu valstī, tādējādi samazinot to importu. Iepriekš minētais uzsākams jau līdz jaunajam gadam, sagatavojot precīzu rīcības plānu (ne tādus kā līdzšinējie, ar vispārīgām frāzēm piebārstītie), kur katram plāna punktam ir norādīts monetāri vai citādi skaitliski izmērāms rezultāts, veicamie pasākumi, nepieciešamie resursi, darba veikšanas termiņi un atbildīgais par darbu veikšanu. Savukārt veicamajiem pasākumiem atkal tieši tāpat — izmērāms rezultāts, termiņi, atbildīgais utt. Valdības vadībai darbu veikšana jāpārbauda regulāri, problēmu gadījumā nekavējoties sniedzot visu nepieciešamo atbalstu.u * Pieņemu, ka īpašnieks vai ģimene strādātu uzņēmumā ar neto algu apmēram Ls 1000 mēnesī (~1800 bruto izmaksa), neto alga vienam vai diviem palīgstrādniekiem būtu apmēram 500 latu mēnesī (~900 bruto izmaksa) un piegādātājiem par precēm un pakalpojumiem tiktu samaksāts apmēram tikpat. Tādējādi kopējā izmaksa būtu (1800+900)x2x12 = 64 800 latu gadā. Šai summai būtu jāpieskaita vēl arī nodoklis 10% no ieņēmumiem.