Autors tajā centies «iemūžināt» sadomātus, primitīvi pseidovēsturiskus «faktus» par baltiem, trim Baltijas valstīm un to vadītājiem. Enciklopēdijā iekļauti arī citi Krievijas sabiedrībai, un it īpaši jaunajai paaudzei mērķtiecīgi adresēti teksti ar neslēpti pretbaltisku raksturu. Sākotnēja priekšstata veidošanai par šā pompozā, jaunā un «lielā krievu tautas» leksikona raksturu, manuprāt, pietiks jau tikai vien ar citātiem, kuros to autors O.Platonovs pretendē uz «galīgi patiesu» Baltijas vēstures būtības un virzības atklāsmi.«PIEBALTIJA, teritorija Krievijas ziemeļrietumos, kas piekļaujas Baltijas jūrai, viens no vēsturiskajiem Krievu valsts areāliem. (...)... 1240.gadā radās Lietuvas lielkņaziste, kuras pagāniskie augstmaņi kultūras un ticības ziņā atradās zemākā līmenī par tautu, kuru pārvaldīja. Šis mākslīgais un dzīvotnespējīgais valstiskais veidojums (kas pastāvēja no 13. līdz 18.gadsimtam! – B.D.) bija pat bez savas pašas valsts valodas un izmantoja krievu valodu. (...)Pirmā pasaules kara laikā vācu ģenerālštābs izstrādāja plānu Piebaltijas atdalīšanai no Krievijas un tās pievienošanai Vācijai. Par starpposmu kļuva marionešu republiku (Igaunijas, Latvijas un Lietuvas) izveidošana Piebaltijas zemēs, to priekšgalā stāvēja vācu aģenti un politiskie avantūristi. Šie marionetiskie prorietumnieciskie režīmi pastāvēja divus gadu desmitus un bez īpašu pūļu pielikšanas krita un sagruva 1940. Baltija atgriezās Krievijas sastāvā. Piecdesmit gadu garumā Rietumu specdienestu dzīlēs tika izskatīti dažādi projekti Piebaltijas atšķelšanai no Krievijas. Tie tika īstenoti PSRS sairuma posmā, 1991.Atkal, tāpat kā pēc Pirmā pasaules kara Piebaltijā izveidojas marionešu valstis, ko vada CIP un citu Rietumu specdienestu kadru virsnieki.ASV un to Rietumeiropas satelīti ir pārvērtuši Piebaltiju par militāri stratēģisku centru pretīmstāvēšanai pret Krieviju, par pārkraušanas punktu tās ekonomiskai aplaupīšanai. Faktiski Piebaltija ir kļuvusi par Rietumu koloniju, vienu no galvenajiem starptautiskās organizētās noziedzības centriem – te zeļ ieroču un narkotiku tirdzniecība, izplatīta prostitūcija un sodomija. Tik bīstama kaimiņa pastāvēšana rada nopietnus draudus Krievijas nacionālajai drošībai...» (Pēdējo rindkopu tulkojums presē ir pazīstams arī nedaudz citā redakcijā.)Lietuviešu vēsturnieki un žurnālisti, piemēram, Vigants Vareikis, Petrs Katins - jau ir pamatoti norādījuši uz šī separātā rakstījuma primitīvi propagandistisko, nezinātnisko dabu. Piezīmēšu, ka «tautiskais krievu vēsturnieks un publicists», nereti «staļiniskās pareizticības» izcilāko adeptu skaitā nosauktais Oļegs Platonovs jau pasen ir pazīstams ne tikai kā atklāts Baltijas tautu nonievātājs, bet arīdzan kā apmāts citu mistisku Krievijas «ienaidnieku» meklētājs un it kā pastāvošu, pret to vērstu vispasaules sazvērestību «atklājējs». Nikns censonis vienai savējo grupai pierakstītas civilizācijas mērogā.
Primitīvi izdomājumi par Baltiju Lielajā krievu tautas enciklopēdijā
Visādīgus gan izziņas līdzekļus mūsdienās var izdot «vispareizākās patiesības paudēju» kompānijas! Arī, lūk, tādus.Jau septiņos sējumos publicētajā, bet pavisam divdesmit sējumos iecerētajā Lielās krievu tautas enciklopēdijā, kas iznāk Krievu civilizācijas institūta (www.rusinst.ru) direktora, ekonomisko zinātņu doktora Oļega Platonova redakcijā, uzmanību piesaista paša šī direktora spalvai piederošs, pagarš raksts par «Piebaltiju» («Pribaltika»).
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.