Likums par līguma ratifikāciju Krievijas Valsts domē tika pieņemts 21.septembrī un parlamenta augšpalātā Federācijas padomē apstiprināts 26.septembrī. Lai tas stātos spēkā, pusēm pa diplomātiskajiem kanāliem vienai otra jāinformē par nepieciešamo iekšējo procedūru pabeigšanu.
Jau ziņots, ka starpvalstu vienošanās tika parakstīta vēl 2010.gada decembrī, kad Maskavā oficiālā vizītē viesojās toreizējais Latvijas prezidents Valdis Zatlers. Latvijas parlaments šo līgumu, pie kura darbs noritējis jau vairāk nekā desmit gadus - kopš 1997.gada, atbalstīja 2011.gada jūnijā.
Līguma spēkā stāšanās ļaus samazināt "pelēko" shēmu ietekmi abu valstu uzņēmēju sadarbībā un palielinās tiešo investīciju apjomus.
Latvijas un Krievijas līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu un kapitāla nodokļiem paredz, ka Krievijā strādājošiem Latvijas uzņēmumiem būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Krievijas nodokļu politikas grozījumi, savukārt starptautiskās satiksmes nozares uzņēmumu gūtā peļņa Krievijā ar nodokļiem netiks aplikta.
Līgums paredz, ka dividendes to izcelsmes valstī var aplikt ar nodokli, kas nepārsniedz piecus procentus, bet autoratlīdzības - pēc likmes, kas nepārsniedz piecus procentus no autoratlīdzības kopapjoma. Patlaban uzņēmēju darījumi otrā valstī tiek aplikti ar nodokli, pamatojoties uz attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem, un otra valsts var mainīt gan nodokļu likmes, gan apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību.
Šis starpvalstu līgums arī paredz, ka starptautiskajā aviosatiksmē, kuģu, dzelzceļa un auto pārvadājumos gūtā peļņa ar nodokļiem tiek aplikta tikai uzņēmumu mītnes valstī. Tas nozīmē, ka, piemēram, Krievijā strādājošas Latvijas aviokompānijas filiāle šajā valstī tiks atbrīvota no nodokļu nomaksas un tos maksās tikai Latvijā. Līdzīgi būs arī ar Latvijā strādājošu Krievijas uzņēmumu filiālēm.
Tāpat līguma mērķis ir novērst abu valstu uzņēmēju izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Līgums radīs tiesisku pamatu Latvijas un Krievijas nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai, tām regulāri apmainoties ar informāciju. Patlaban, piemēram, Valsts ieņēmumu dienestam Latvijā nav likumīga pienākuma atbildēt uz Krievijas nodokļu administrācijas informācijas pieprasījumu par nodokļu maksātāju darījumu partneriem un saņemtajiem ienākumiem.