Viņš teica, ka starptautiskie aizdevēji pašlaik atzīst, ka Latvija izpilda ekonomikas stabilizēšanas programmu, turklāt patlaban valdība pat dzird atzinīgus vārdus no aizdevējiem, lai arī pirms tam valdībai tika veltīta kritika par nepietiekami ilglaicīgiem pasākumiem. Turklāt tagad ir pozitīvi vērtējumi no Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda.
"Ja šo delikāto vienošanos izpildām un pieņemam atbilstošu nākamā gada budžetu, tad varam prognozēt, ka pēc budžeta pieņemšanas uzreiz notiks aizdevēju pārskata misija," stāstīja Repše un piebilda, ka tas nozīmē, ka atgriezīsies uzticība Latvijai no tirgus puses un gan uzņēmēji, gan arī valsts varēs nepieciešamības gadījumā aizņemties kapitāla tirgos, un vairs nebūs tik liela atkarība no starptautiskajiem aizdevējiem, bet valdība būs izdarījusi galveno, kas pašlaik nepieciešams ekonomikas stabilizēšanai.
Finanšu ministrs norādīja - ja notiks kādas atkāpes no pašreiz otrajam lasījumam sagatavotā budžeta projekta, tad nav gaidāmas labas ziņas, jo tas nozīmēs, ka Latvija vēl arvien nespēj izpildīt starptautiskā aizdevuma programmu un līdz ar to uzņemtās saistības, kā arī stabilizēt finanšu sistēmu.
"Taču tik un tā pēc diviem mēnešiem mēs būsim spiesti to izpildīt un pārpildīt, jo Latvijai vajadzēs naudu savu saistību segšanai - pensiju un algu izmaksai, bez starptautiskas palīdzības mēs neiztiksim, tikai tas nāks grūtāk un iespējas nostiprināt tirgus uzticību būsim zaudējuši," sacīja Repše.
Viņš gan bija cerīgs un piebilda, ka pašlaik koalīcijā nekas neliecina, ka varētu iestāties destruktīvais scenārijs, un 1.decembrī nākamā gada budžets tiks pieņemts.
Finanšu ministrs atzina, ka viens no pēdējiem sāpīgiem lēmumiem nākamā gada budžetā ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšana līdz 26%, lai gan valdība būtu daudz labprātāk tā vietā ieviesusi progresīvo nekustamā īpašuma nodokli lielākā apmērā. Repše gan norādīja, ka šo lēmumu neizdevās saskaņot koalīcijā, tāpēc, lai nebūtu graujošāku lēmumu, valdība nāca ar priekšlikumu palielināt IIN līdz 26%.
"Citādi es uzskatu, ka esam arvien pratuši risināt savas iepriekšējos gados radušās problēmas, īpaši nepaaugstinot nodokļu slogu," teica Repše.
Ministrs piebilda, ka, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, valdība varētu nākt klajā ar priekšlikumiem par darbaspēka nodokļu samazināšanu.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Latvijas 2010.gada budžetu Saeima plāno pieņemt 1.decembrī. Tajā ir plānotas būtiskas izmaiņas nodokļu politikā.
Latvijas 2010.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 3,782 miljardi latu, bet izdevumi - 4,348 miljardi latu. Salīdzinājumā ar 2009.gada plānu nākamgad ir paredzēts ieņēmumu samazinājums 240,7 miljonu latu apmērā un izdevumu samazinājums 339,3 miljonu latu apmērā.
Par nākamā gada budžeta projektu Latvijai ir jāpanāk vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai turpinātu saņemt aizdevuma līdzekļus un spētu finansēt budžeta deficītu.