Šis raksts ir veltīts Turīnas Pjemontas reģiona pieredzei - konkrētāk - Torino + Piemonte CARD projektam un iespējamam līdzīgam risinājumam Latvijā. City card jeb «pilsētas kartes» aizsākumi meklējami pagājušā gadsimtā, kad daudzas pilsētas sāka piedāvāt kompleksus risinājumus, vēlāk to darīja arī reģioni, bet Ungārijā pat ir izveidota «Hungary card».
Produkta sastāvā tradicionāli tiek iekļauts sabiedriskais transports, ieejas maksas muzejos vai lielas atlaides, kā arī tiek mēģināts piesaistīt privāto sektoru, kas piedāvā atlaides tūristu piesaistei objektos, viesnīcās, restorānos, auto īres kompānijās. Pašlaik Baltijā no pašvaldībām šāds projekts ir Tallinai, un šogad to gatavojas ieviest Viļņa. Par šāda produkta izveidi ir sākusi domāt Jūrmalas pilsēta.
Rīgā jau no 1999.gada darbojas privāts produkts «Rīga Card». Protams, privāta iniciatīva ir laba lieta, bet kā rāda pasaules prakse, šie projekti pārsvarā nav pelnoši, bet darbojas kā mārketinga līdzeklis, kā vēstnesis, ka pie mums ir ko darīt, tie atvieglo tūrista rūpes par vietējo sabiedrisko transportu, un ir paredzēti tam, ka to izmantotāji apmeklē valsts un pašvaldību uzturētas iestādes. Līdz ar to vieglāk arī veikt savstarpējos norēķinus. Tās darbības ilgums svārstās no 6 stundām līdz pat nedēļai.
Turīnā šāds produkts tika radīts 2001.gadā. Pilsētas karte viesiem uz 48 stundām piedāvāja par brīvu sabiedrisko transportu un divus muzejus no 46 pēc izvēles, karte, pārrēķinot no lirām uz eiro, toreiz maksāja 10,85 eiro. Katram kartes īpašniekam atlaides tika piemērotas arī vienam bērnam vecumā līdz 12 gadiem. Pirmajā gadā tika pārdotas 3934 kartes. 2002.gadā tika palielināta cena līdz 14 eiro, bet kartes īpašnieki jau varēju apmeklēt 80 muzejus Turīnā un tās apkārtnē, jo tika noslēgta vienošanās ar vietējo muzeju asociāciju. Pārdotas tika 8293 kartes, vidēji kartes apmeklētājs apmeklēja 4,42 muzejus.
No 2003.gada tika paaugstināta 48 stundu kartes maksa par 1 eiro, un ieviesta 72 stundu karte, kas maksāja 17 eiro. Kopējais kartes pārdošanas skaists sasniedza 13 673. Nākamajos divos gados tikai pieauga par brīvu iekļauto muzeju skaits, 2005.gadā sasniedzot 132 muzejus. Pieauga arī pārdoto karšu skaits - 2004.gadā 18 758, 2005.gadā – 25 565 pilsētas kartes.
Nākamās izmaiņas notika 2006.gadā, kad Turīnā notika ziemas olimpiskās spēles. Lai ieinteresētu ceļotājus apmeklēt ne tikai Turīnu, bet visu Pjemontas reģionu un paildzinātu tūristu uzturēšanās ilgumu, tika izveidota piecu dienu jeb 120 stundu karte. Karšu cena (atbilstoši 48, 72 un 120 stundām) 2006.gadā bija 16 eiro, 18 eiro un 30 eiro.
Kartes cenas ir zemas, un Turīnas un tās provinces tūrisma organizācija un Pjemontas reģiona pašvaldība tās dotē, lai ceļotāji iespējami ilgāk uzturētos reģionā. Tūristam trīs dienu karte maksā tikai par diviem eiro vairāk nekā divu dienu karte. Vidējā cena Turīnas muzejos ir no 4 līdz 6 eiro. Kāpēc viņi to dara? Aprēķins ir pavisam vienkāršs, jo lielāko naudu tūrists atstāj viesnīcās un citās tūristu mītnēs, restorānos, picērijās, veikalos. Ar šo it kā lēto un dotēto piedāvājumu ceļotājs paliek ilgāk un rezultātā iztērē vairāk naudas. Produkts jau pats tieši netiek dotēts, bet tiek dotētas visas ar karti saistītās mārketinga aktivitātes, tādējādi to padarot par efektīvu pilsētas un visas reģiona mārketinga rīku. Tas ir galvenais mērķis.
2006.gadā tika pārdotas 35 347 kartes. 2007.gadā ieviesa jau 7 dienu karti ar ieeju 150 muzejos visā Pjemontas provincē. Tā maksāja 35 eiro. Kopā tika pārdotas 36 077 kartes. 2008.gadā pārdošanas apjomi pieauguši par 2,4%. 2009.gadā tiek piedāvātas divu dienu kartes (19 eiro), 3 dienu karte (22 eiro), 5 dienu karte (31 eiro), 7 dienu karte (35 eiro). Jaunums ir junioru divu dienu karte vecumā no 12 līdz 18 gadiem, kas maksā 10 eiro.
Kā autoram intervijā uzsvēra Mišela Madžiora, Torino + Piemonta Card menedžere, šis produkts ir ļoti veiksmīgs mārketinga rīks, ar kuru tiek piedāvāta ne tikai Turīna, kas ir atpazīstama visā pasaulē, bet arī Pjemontas province, ko daudzi pat nezina. Produkts veiksmīgi tiek tirgots savienojumā ar citiem produktiem - nedēļas nogale un Torino + Piemonta Card, tā veiksmīgi tiek pārdota un reklamēta dažādu pasākumu laikā, kas notiek pilsētā un reģionā. Produkts ir vēl attīstības stadijā un kā reģionāls tas darbojas tikai trešo gadu.
Vēl Torino + Piemonta Card menedžere kā ļoti svarīgu faktoru uzsvēra dalību European Cities Marketing organizācijā, kas ir lielākā pilsētu tūrisma informācijas biroju un konferenču un kongresu biroju organizācija, kurā pārstāvētas 134 pilsētas. Tajā ir iesaistījušās Tallina un Viļņa, bet neviena Latvijas pilsēta nav pārstāvēta. Šīs organizācijas paspārnē darbojas European City Cards, kas arī dod ļoti lielu ieguldījumu šī produkta virzīšanā tirgū, uzturot mājas lapu pārdošana tiešsaistē www.europeancitycards.com, kurā tiek veikta pārdošana tiešsaistē.
Torino + Piemonta Card ir sestais šāda veida produkts, ko esmu pārbaudījis praksē. Pats esmu lietojis vēl Oslo, Bergenas, Stokholmas, Helsinku un Berlīnes piedāvājumus, jo, ceļojot ar ģimenei un bērniem, tie ir izdevīgi, ja, protams, interesē piedāvājums. No personiskās pieredzes varu teikt, ka tas ir izdevīgs individuāliem, neatkarīgiem ceļotājiem, kas paši plāno savus ceļojumus.
Kāpēc šodien šāds produkts būtu nepieciešams Latvijai? Pašlaik individuālo tūristu velmi kaut kur doties bieži vien nosaka vairs ne tikai apzināta mērķa izvēle, bet aviokompāniju lēto lidojumu piedāvājums. Rīga patlaban nevar sūdzēties, ka uz to nevar atlidot pietiekami lēti, bet pagaidām mums nav kompleksa piedāvājuma individuālajiem vai ģimeņu kultūras tūristiem. Pārvietošanās Rīgas sabiedriskajā transportā ir ļoti sarežģīta. Nav vienas biļetes sistēmas, kāda tā tradicionāli ir Eiropas pilsētās, kad maksāts tiek par konkrētu laika periodu, nevis par braucienu. Atskatoties uz 2004. – 2008.gada Latvijas tūrisma pamatnostādnēs izvirzītajiem politikas rezultatīvajiem rādītājiem, vienīgais, kas netika izpildīts, bija palielināt ārvalstu ceļotāju uzturēšanās ilgumu līdz 3 diennaktīm. Tas ne vien nepalielinājās, bet pat šajā periodā saruka no 1,7 līdz 1,4 diennaktīm.
Jāatzīst, ka Rīga ir daudz atpazīstamāka nekā Latvija kopumā, arī Rīgas tēls ir pozitīvāks nekā Latvijai - uz to norāda vairāki publicētie pētījumi. Piemēram, Saimona Anholta pētījums par Latvijas tēlu, par Rīgu kā pozitīvu tiešu kultūras tūrisma galamērķi vēsta pētījums «Pieredzes veidošana pilsētas tūrismā». Arī daudzās tūrisma teorijās lielās pilsētas vai metropoles tiek atzītas kā vārti tūristiem uz citām teritorijām.
Tāpēc nekavējoties būtu jāsāk darbs pie Riga + Latvia card projekta, sadarbojoties Tūrisma attīstības valsts aģentūrai un Rīgas pašvaldībai. Galvenās produkta sastāvdaļas, kas varētu tikt iekļautas Rīga + Latvia Card: sabiedriskais transports Rīgā - uzņēmums SIA «Rīgas satiksme» un a/s «Pasažieru vilciens», nodrošinot tūristam iespēju izmantot dzelzceļa satiksmi Latvijas teritorijā, tā aptverot visus reģionus un piedāvājot nokļūt visās reģionu lielākajās pilsētās. Ieteicams produkta sastāvā būtu iekļaut vietējās pilsētas autobusu satiksmes līnijas, vēl būtiska produkta sastāvdaļa ir muzeji (kā sarunu vedējs projektā - Latvijas muzeju asociācija). Tālāk jau ir iespējas piesaistīt vēl citus partnerus, izveidojot divu, trīs dienu un piecu dienu tūristu atlaižu kartes. Projekta īstenošanas gaitā Rīgas pilsētai būtu jākļūst par European Cities Marketing biedru un projekts jāpopularizē caur European City Cards mājas lapu.
Projektā vajadzētu ieguldīt ES struktūrfondos paredzēto naudu tūrismam 2009.-2013.gadam, kā to jau rekomendējušas tūrisma profesionālās asociācijas, no infrastruktūras novirzot uz mārketinga aktivitātēm.
Beidzot ir jāsāk domāt ne tikai par to, ko, kur un par cik nogriezt, bet radīt arī jaunas attīstības iespējas, un kā pārdot to, kas mums ir, un panākt, lai nauda ieplūstu Latvijā, nevis aizplūstu no tās prom. Iespējams, ka jādomā arī, kā šāda karte var attīstīt vietējo tūrismu, jo daudzviet tās ir domātas arī vietējam tirgum.