Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departamentā aģentūru LETA informēja, ka samita priekšvakara diskusijas gaitā bijis redzams, ka izveidojies neformāls dalībvalstu dalījums - no vienas puses neto maksātāji, kas uzskata, ka Eiropadomes prezidenta priekšlikums samazināt budžetu neiet pietiekami tālu un ka nepieciešami tālāki samazinājumi, bet no otras - kohēzijas politikas atbalstītāji, kas uzskata, ka piedāvātie samazinājumi ir pārāk drastiski un negatīvi ietekmēs ES ekonomiskās izaugsmes potenciālu.
Papildus tam gandrīz katra valsts pieminēja savas tā sauktās sarkanās līnijas. "Kaut arī Latvija ir gatava konstruktīvi meklēt risinājumu tam, lai panāktu vienošanos, šobrīd izskatās, ka iespēja vienoties ir ļoti zema, jo Eiropadomes prezidenta priekšlikums par finansējumu Latvijai ir nepieņemams, un Latvija par to nevar balsot," diskusiju Vispārējo lietu padomē komentē ārlietu ministrs Rinkēvičs.
Latvijas ārlietu ministrs saviem kolēģiem norādīja, ka, lai Latvija atbalstītu vienošanos par ES budžetu, ir nepieciešams nodrošināt nacionālo kohēzijas politikas finansējumu vismaz pašreizējā apmērā, kā arī Latvijā maksātos tiešos maksājumus tādā līmenī, kas nodrošina godīgus konkurences nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem vienotajā ES tirgū. Kā uzsver Rinkēvičs, "bez šo vajadzību respektēšanas vienošanās nebūs iespējama".
Kā ziņots, ministrs otrdien Briselē piedalījās ES Vispārējo lietu padomē, kur ES ārlietu ministri diskutēja par Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja sagatavotajiem Eiropadomes secinājumiem šā gada 22.novembra un 23.novembra valstu un valdību vadītāju sanāksmei.
LETA jau ziņoja, ka Eiropadomes priekšsēdētājs ierosinājis samazināt ES daudzgadu budžetu par 75 miljardiem eiro (52,7 miljardiem latu). Šādu ierosinājumu van Rompejs sagatavojis pirms 22. un 23.novembrī ieplānotā valstu samita par bloka daudzgadu budžetu.
Eiropas Komisija iepriekš ierosinājusi 2014.-2020.gada budžetu 1,03 triljonu eiro (702,8 miljardu latu) apmērā, kas būtu par 5% vairāk nekā laika periodā no 2007. līdz 2013.gadam.
Van Rompeja jaunākais ierosinājums galvenokārt skar lauksaimniecības finansējumu un kohēzijas fondu finansējumu.
Finansējumu lauksaimniecības nozarei ierosināts samazināt par 25,5 miljardiem eiro (17,92 miljardiem latu), bet kohēzijas fondu finansējumu - par 29,5 miljardiem eiro (20,73 miljardiem latu).
Šāds ES prezidenta ierosinājums varētu iepriecināt Franciju un Vāciju, kas ir divas lielākās iemaksu veicējas ES budžetā.
Tomēr virkne citu valstu, tajā skaitā Lielbritānija un Zviedrija, iepriekš paudusi viedokli, ka ES daudzgadu budžeta samazinājumam vajadzētu būt lielākam - 100 līdz 200 miljardu eiro (70,28 līdz 140,56 miljardu latu) apmērā.
Arī no Latvijas ievēlētā eiroparlamentāriete Sandra Kalniete (V) paziņojusi, ka van Rompeja kompromisa ierosinājums nav pieņemams ne Baltijas un Centrāleiropas valstīm, ne Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai.