Jaunā novada vadība tā īsti vēl nav iestrādājusies, jo pirmie mēneši pagājuši, "sakārtojot domes struktūras". Ar to domāta "atslēgas cilvēku" nomaiņa, viņu vietā bez konkursa ieceļot savējos, "jo starp domes vadību un izpilddirektoru, galvenajiem speciālistiem ir jābūt saiknei, lai var sastrādāties, sacīja priekšsēža vietnieks Māris Zusts (LZP). Opozīcija pieļauj, ka tieši viņš ir faktiskais pašvaldības vadītājs.
Saldus novada domē pārstāvniecību guva astoņas partijas. Sešu partiju deputāti apvienojās pret Latvijas Reģionu apvienību (LRA), kuras saraksta līdere bija iepriekšējā novada priekšsēde Indra Ūdra, un Vienotību – no tās ievēlēts bijušais priekšsēdes vietnieks Didzis Konuševskis. Par LRA nobalsoja visvairāk – 22,8% – vēlētāju, bet LRA un Vienotība palika opozīcijā. Koalīciju veido 12 deputāti no Latvijas Zemnieku savienības, Latvijas Zaļās partijas, Jaunās konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības (NA), LSDSP un partijas KPV.LV. Doniņu ievēlēja ar desmit balsīm no 17, jo divi LZS domnieki uzskatīja, ka pašvaldību jāturpina vadīt Ūdrai. Paliekot mazākumā, abi dažādu iemeslu dēļ mandātus nolika. Deputāti, kas nāca viņu vietā, pievienojās koalīcijai. Saldus novads ir viena no lielajām pašvaldībām, kurā ir vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju. Novadā ar Saldus pilsētu ir apvienojušies 15 pagasti.
Doniņam un Zustam ir pašvaldības darba pieredze, bet Zustam tā ir lielāka. Uzskatam, ka viņš ir faktiskais mērs, ne viens, ne otrs sarunā ar Dienu nepiekrita. Doniņam ir tikai vidējā izglītība, ko viņš atzina vienā no pirmajām intervijām Saldus radio. Mērs sacīja: "Jelgavā Mežsaimniecības fakultātē pamācījos, bet sapratu, ka tas pienesums liels nebūs. Es esmu praktiķis." Augstākās izglītības trūkumu Doniņš šajā darbā neizjūtot, jo to kompensējot dzīves pieredze, kas esot svarīgāka. Tā galvenokārt gūta uzņēmējdarbībā. Zusts ir beidzis Latvijas Sporta akadēmiju, kā arī ieguvis maģistra grādu izglītības darba vadībā.
VIsu rakstu lasiet trešdienas, 6. septembra, avīzē Diena!
Saldus