Taču tas liecina, ka īpašajā lietvedībā, kas atbild par slepenu dokumentu reģistrēšanu un glabāšanu, ilgstoši kaut kas nav bijis kārtībā, dokumenti klejojuši un, iespējams, kādam par to būtu jāatbild vismaz disciplināri. Pamatā nav atrodami dokumenti, kas saistīti ar valdības slepeniem lēmumiem par, piemēram, Lattelecom vai Latvijas valsts radio un TV centru.
DP Dienu informēja, ka pārbaude sākta pēc tam, kad ministrijā nomainījušās personas, kas strādā ar valsts noslēpuma objektiem un atbild par to aizsardzību — vadītājs, slepenības režīma nodrošināšanas darbinieks un sevišķās lietvedības darbinieki. Kad palikušie nav varējuši uzrādīt vairākus dokumentus, sākta pārbaude par visiem klasificētajiem dokumentiem, kas ministrijā nonākuši kopš 1997.gada līdz šā gada vidum.
Izmeklēšanas komisija, kurā bija gan SM, gan DP pārstāvji, secinājusi, ka pazuduši vairāki dokumenti. DP skaitu neprecizē, bet Dienai zināms, ka runa ir par deviņiem, kas saistīti ar valdības sēžu lēmumiem un protokoliem. Tie tapuši laikā, kad satiksmes ministrs bija Anatolijs Gorbunovs (LC) un neilgi arī Ainārs Šlesers (LPP/LC). Visiem bijuši dublikāti, kas glabājas citās valsts iestādēs un tādēļ bijuši pārbaudāmi. Nopratināti gan darbinieki, kas jau pametuši darbu ministrijā, gan tie, kas turpina strādāt.
"Komisija noskaidroja, ka šajā gadījumā būtisks kaitējums valsts drošībai nevar rasties, jo šiem dokumentiem bija nepamatoti paaugstināta to klasifikācija, kā arī sevišķās lietvedības darbiniece nebija izpildījusi atsevišķas valsts noslēpumu saturošu objektu uzglabāšanas un reģistrēšanas prasības," Dienai paziņoja DP. Neoficiāli zināms, ka notikušais tiek uzskatīts par nolaidību, nevis mērķtiecīgu iznīcināšanu.
Pēc izmeklēšanas beigām slēdziens nosūtīts gan DP, gan Satversmes aizsardzības birojam, kas izvērtēšot visu informāciju par iesaistītajām personām un to ņemšot vērā, kad lems par pielaižu izsniegšanu darbam ar valsts noslēpumu. SM valsts sekretārs Nils Freivalds (LPP/LC), kuram jālemj par disciplinārsodiem, izmeklēšanu nekomentē.