"Latviešiem šobrīd piemīt drusku tāda šizofrēnija - Latvija ir laba, es kā latvietis arī esmu tīri jēdzīgs, bet ar to valsti kaut kas īsti nav kārtībā," sabiedrībā izplatīto attieksmi pret valsti raksturo sociālpsihologs.
Pēc Austera domām, cēloņi šādai attieksmei ir meklējami varas līmenī definētajās nacionālajās vērtībās, kas lielākoties bāzējas valsts dibināšanas laika politiskajā ideoloģijā, kuras centrā bija valoda un etniskums kā galvenās nacionālās piederības iezīmes.
"Ja mēs pārceļam šo laiku ideoloģiju uz šodienu, tad daudzas lietas vienkārši var šķist dīvainas un pārāk formālas, lai viņām piekristu," skaidro Austers. Viņš uzsver, ka etniskums kā valstiskās piederības simbols rietumu pasaulē un arī daudzu cilvēku prātos aizvien vairāk zaudē savu lomu, vietu atvēlot valstiskajai pilsonībai. Pārnesot šīs vērtības uz mūsdienu sabiedrību, cilvēku prātos tad arī veidojas atsvešinātība no valsts, ir pārliecināts eksperts.
Tas gan nenozīmējot, ka piederības izjūta Latvijas valstij nepastāv, un spilgtākais piemērs tam ir hokeja fanu aktivitātes.
"Visi tie hokeja fanu izgājieni un tas, kas notiek ap Latvijas hokeja izlasi - tur ir šī nacionālā ideja rietumu izpratnē, kad nacionalitāti definē nevis etniskums, bet valstiskā pilsonība. Tur tas viss pastāv," ir pārliecināts sociālpsihologs.
Sociālpsihologs uzsver, lai mazinātu plaisu starp cilvēku un valsti, ir nepieciešama nepārtraukta diskusija par to, kas ir Latvijas valsts un kāpēc tā ir vajadzīga. Tāpat, iespējams, ir nepieciešama nacionālo vērtību pārdefinēšana.
"Kas notiktu, ja tagad kāds pavēstītu, ka nacionāli vislojālākais ir tas cilvēks, kas maksā nodokļus, un ka tā ir minimālā lojalitātes izpausme, ar ko pilnīgi jāpietiek, lai cilvēks varētu piederēt šai valstij," retoriski vaicā eksperts.
Pašreiz tādas demokrātiskas diskusijas starp sabiedrību un valsti iztrūkst, norāda Austers.
"Latvijā ir skaidrs, kā vienam normālam, nacionāli noskaņotam cilvēkam būtu jādomā," vēsta sociālpihologs, uzsverot, ka īsti demokrātiskā sabiedrībā ir definēti diskusijas pamatprincipi, bet ne tās gala rezultāts.