Spridzinot ledu, par zivju dzīvību nedomā

man prieks ka ledus attīrīs tauvas joslu ar sabūvētām sētām. žēl zivis.

Vai tad cilvēki neapzinās, ka dzīvo vietās, kur pastāv šāds risks? esmu par dabu. zivīm neviens neprasa. žēl, protams, ka plūdi, bet nu tā tas dabā notiek. turklāt ar šo spridzināšanu tik un tā neko nepanāca

Kurš ir manījis, ka ledus sastrēguma rajonos, kur gandrīz līdz upes dibenam ir ledus, uzturas zivis? Zivis jau sen ir pārvietojušās uz mierīgākām vietām. Tā ka jādomā vairāk par cilvēkiem, zivis savu vietu atradīs bez garas filozofēšanas..

slava spridzināšanas entuziastiem un stratēģiem pencim , lieljuksim , kuru darbības stils atgādina padomju laiku vadošo darbinieku stilu, spridzināt , nojaukt , nošķūrēt, jo vairāk neko nespēja izdomāt,

preikšlikums - likt šo ledu sagraust hokeja faniem, ar zivju garsu

Jā - ar rungām un tukšiem katliem skriet pa Daugavu. Taisīt Gāganu karus.

Faktiski vēl varētu uzbūvēt lielu, lielu palielināmo stiklu un tad saulainās dienās kausēt. Vai arī organizēt pavasara sagaidīšanu uz Daugavas, ar desiņu cepšanu ugunskuros. Dresscode-hidrotērps+pleznas. Ir tik daudz interesantu lietu, ko darīt. Bet te pēkšņi zivīm tik nedraudzīgs risinājums. Jo tie zaudējumi, kas radīsies cilvēkiem (pagaidām bez žaunām vēl) - noteikti nebūs lielāki par bariņu šprotu.

varētu padomāt, ka fuksītis ir vienīgā zināmā zāģēšanas uzparikte, ko var lietot ledus laušanai. No otras puses- ka i zi- varbūt, ka Jums tā arī ir. Pēc principa- ja nezinu, tad jau nav.

Principā es arī domāju, ka spridzināt nedrīkstēja - vajadzēja uz Mēness uzstādīt lielo, jaudīgo lāzeri un tad visu ledu vienkārši izkausēt. Tas ir vieglāk un labāk. Un šprotes būtu dzīvas un pie labas veselības. Un cilvēki - pie joda - ar laiku parādīsies cilvēkiem žaunas un viss būs kārtībā!

s pa ledus, ka tik zivis

jā, jā - izāgēs ar fuksisiem 2 kilometrus, gudritis atradies

Pēc paliem, kad ūdens nokrītas,ar zivīm ir pilnas pļavas. Zivīm beigas tā vai tā.SPRIDZINĀT.

1)Ņemot vērā citu valstu pieredzi, ledus spridzināšana vairs netiek plaši izmantota. Tā vietā ir tāds superierocis kā, piemēram, zāģi, kas ir lētāki, dabai draudzīgāki. Bet ko nu par to- mums visu vajag ar lielu blīkšķi. 2)ja mēs arī runājam par cilvēkiem vs zivīm, tad ir jāatceras, ka šī nav vienīgā reize, kad zivīm cilvēks nodara kaitējumu. Tādēļ likumos pie šādām darbībām paredz resursiem nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu. Piemēram, kā ir ar HESiem u.c. Bet šajā gadījumā par to vispār netiek runāts, jo "ārkārtas stāvoklī" tikai jābliež. 3)atvainojiet par nehumānismu,nelīdzjūtīgumu, bet īsti nespēju just līdzi cilvēkiem, kas cieš no "šausmīgās dabas stihijas", bet patiesībā paši ir uzlīduši ar savām trekno gadu hatām uz Daugavas vai jūras krasta, piekukuļojot atbildīgās ampersonas un neievērojot apbūves ierobežojumus, saceļot sētas u.tml. Tādēļ palos peldošas tūrisma mazmājiņas manī izraisa atziņu "dots devējam atdodas".

ja to zivtiņu notiesā, tad vismaz kāds labums no viņas nāves, bet ja viņu uzspridzina kā holivudas filmā kur gabali lido koku augstumā, kur tad ir jēga??? rakstā tak ir teikts - zivju speciāliti pieaicināti tik vienu reizi. kāpēc??

vienkārši lādiņiem vajag pievienot eļu un sāli, sanāks uzreiz sprotes bundžā