Ja Latvijas pašvaldībās vidēji ir ap astoņiem procentiem trūcīgo, tad Ciblā to ir 31,3% un tas ir milzīgs atrāviens no visiem pārējiem novadiem. Otrajā vietā ir Varakļānu novads, kurā par trūcīgiem atzīti 28,44% iedzīvotāju, tam seko Viļānu novads ar 24,72% trūcīgo, Rugāju novads - 23,58% un Baltinavas un Vaiņodes novadi ar 22% trūcīgo no visa iedzīvotāju skaita.
Savukārt Ķekavas novadā šo statusu ieguvuši tikai 168 cilvēki jeb nieka 0,78% no visiem šā novada iedzīvotājiem.
Ciblas novadā lielākie darba devēji ir skolas un pašvaldības iestādes. No visiem, kuri varētu strādāt, ceturtā daļa to šobrīd nedara. De facto satiktie ciblānieši atzīst, ka 100 latu stipendija ir viens no labākajiem un stabilākajiem darbiem, kādu šobrīd novadā var vēlēties.
Pašvaldībā atzīst, ka bezdarbnieku un trūcīgo skaits audzis ne tikai dēļ krīzes, bet arī tādēļ, ka daudzi trūcīgie legalizējušies, jo īpaši tad, kad piedāvāti Latvenergo elektrības kuponi. Daudzi no trūcīgajiem un bezdarbniekiem par darbu negribot pat dzirdēt, toties papīri, lai saņemtu pabalstus ir sakārtoti perfekti.
Trūcīgo skaitu palielina arī tas, ka lielai daļai strādājošo atalgojums nav lielāks par minimālo algu, kas izdalot uz ģimeni ir pārāk maz, lai izdzīvotu.
Paredzēts, ka jau nākamā gada vidū nodarbinātības programmā 100 latu stipendiju samazinās līdz 80, bet stipendiātu skaitu pakāpeniski samazinās. Savukārt aiznākamajā gadā iecerēts, ka atbalstu nesniegs stipendiju veidā, bet tas būs kā atbalsts pašvaldībām. Labklājības ministre Ilona Jurševska De facto atklāj, ka pašvaldības "varēs veidot algotus pagaidu darbus un būs spiestas maksāt algu, no kuras tad arī zināma daļa atgriezīsies valsts budžetā".