"Ja arī viņus 2009.gadā varēs saukt par korumpantiem, tad sarunāties viņiem, cerams, nāksies ar izmeklētājiem," Strīķe norādīja aģentūrai BNS, lūgta izteikt vēlējumu korumpantiem jaunajā gadā.
Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, Strīķe domā, ka korupcijas jaunajā gadā mazāk nepalikšot. Tā gan būšot savādāka, korumpanti, tiekdamies pēc kukuļiem un labumiem, palikšot agresīvāki. Korumpantiem gan, ņemot vērā apstākļus valstī, ar nelikumībām būs jānodarbojas savādāk, jo viņi vairs nevarēs cerēt, ka ļoti daudzi piedāvās nelikumīgus labumus.
Ja negodīgas peļņas tīkotāji agrāk varēja nodarboties ar "vairāksolīšanu" un izvēlēties no kā un cik pieņemt, tad tagad KNAB prognozē, ka var palielināties kukuļa prasīšanas vai pat izspiešanas gadījumi, jo skaidras naudas apgrozījumi paliek mazāki.
"Tad, kad ekonomika aktīvi attīstījās, tad brīžiem viņiem nebija nepieciešams ne pieprasīt, ne arī izspiest, viņi varēja vienkārši gaidīt, kad piedāvās," minēja Strīķe.
Tāpat KNAB prognozē, ka korumpantu aktivitāte būs vērojama arī gadījumos, kad amatpersona, gribēdama saglabāt līdzšinējo dzīves līmeni, varētu mēģināt izmantot savu dienesta stāvokli un piesavināties uzticētos līdzekļus vai mantu, piemēram, benzīnu.
Lai izvairītos no iekrišanas, nākamgad turpināsies jau iepriekš novērotā tendence, ka korupcijas shēmas paliek sarežģītākas un cilvēki arvien vairāk piedomā, ko vēl izdarīt, lai viņus nevarētu pieķert, piemēram, iesaistot vairākus starpniekus.
Ja līdz šim tā sauktā ikdienas jeb administratīvā korupcija bija samazinājusies, tad jaunajā gadā tā varētu atkal palielināties, jo cilvēkiem būs mazāk naudas un var rasties lielāks kārdinājums negodīgi izmantot amatu, min Strīķe.
Kaut arī taupības režīmā valsts iestādes no jauniem pirkumiem ir atteikušās, lieli korupcijas riski noteikti būs valsts iepirkumu un pasūtījumu jomā, jo konkurence uz to nodrošināšanu būs liela. Arī to iestāžu līmenī, kuras veic, piemēram, būvatļauju izsniegšanu un pārbaužu veikšanu, korupcijas riski varētu palielināties, prognozē KNAB.
Korupcijas riski noteikti būs arī tiesu sfērā, tostarp sprieduma izpildē, palielinoties iztiesājamo lietu apjomam, jo pret parādniekiem arvien vairāk sniegs prasības tiesā. Turklāt jau tagad pieaug tiesāšanās termiņi un būs ilgstoša tiesvedība, tāpēc atsevišķiem cilvēkiem var rasties vēlēšanās nelikumīgiem līdzekļiem problēmas atrisināt ātrāk.
Diezgan nereāli būtu iedomāties, ka cilvēki, kas līdz šim negodīgi rīkojušies, pēkšņi sāktu dzīvot godīgāk tikai tāpēc, ka valstij ir mazāk naudas, jo viņi par valsts interesēm nekad nav domājuši tik aktīvi kā par savējām, sprieda Strīķe.
No otras puses, skatoties no pašreizējām tendencēm, Strīķe uzskata, ka cilvēki nākamgad aktīvāk ziņos par korupciju un būs neiecietīgāki pret šāda veida pārkāpumiem.
"Cilvēki paliks aktīvāki un viņiem būs vairāk laika rīkoties gadījumā, ja kaut kas notiek. Viņi vairāk aizdomāsies par to, kāpēc viss tas notika, būs neiecietīgāki pret netaisnību. Līdz ar to mēs domājam, ka viņi kļūs neiecietīgāki pret korupciju," minēja KNAB pārstāve.
Kā piemēru neiecietībai pret korupciju KNAB priekšnieka vietniece minēja biznesa aprindas, kurās vairs nebūs tik plašas iespējas pelnīt kā agrāk. Tādēļ korupcijas apkarotāji cer, ka arī biznesmeņi aktīvāk vērsīsies pret negodīgiem konkursiem un netaisnīgu līdzekļu sadali.
Strīķe gan nedomā, ka kukuļu summas varētu pieaugt, jo, kā liecina prakse, tās ir atkarīgas no devēja maksātspējas - par vienu un to pašu nelikumīgu darbību paveikšanu var paprasīt dažādas summas. "Ja cilvēks ir miljonārs, tad viņam paprasīs vairāk, nekā, ja cilvēks ir mazāk maksātspējīgs. Korumpanti vienmēr izvērtē potenciālā naudas devēja maksātspēju," Strīķe uzsvēra. Ja maksātspēja nepieaug, tad grūti iedomāties, ka korumpanti mēģinās dabūt vairāk, nekā var iedot.
Protams, kukuļņēmēji rēķinoties, ka KNAB un citas izmeklēšanas iestādes var strādāt aktīvāk un riska pakāpe tikt pieķertam palielinās, arī par šo risku summu var palielināt. Kukuļu summas lielums daļēji ir atkarīgas no kukuļņēmēja psiholoģijas, domāšanas veida un veidā, kā plānots tērēt saņemto naudu.
"Izskatās, ka [Korupcijas novēršanas un apkarošanas] birojam būs vēl ilgi ko darīt, turklāt likumsakarīgi ir tas, ka valstīs, kur ir zems labklājības līmenis ir augsta korupciju. Tāpēc būtu naivi domāt, ka mums būtu zems korupcijas līmenis," Strīķe norādīja.
Par to, vai nākamgad korupcijā varētu tikt pieķertas ne tikai zema, bet arī augsta līmeņa amatpersonas, Strīķei nav viennozīmīgas prognozes, jo cilvēki, kas paraduši zagt savu rūpalu paši par sevi nelikvidēs, neatkarīgi vai viņi atrodas zemākos, vidējos vai augstākos amatos.
"Jebkurš zaglis un korumpants vienmēr saka, ka paņemtais ir izdzīvošanai. Kad cilvēks tiek pieķerts, viņš vienmēr meklē attaisnojumu. Frāze "savādāk nevarēju", ir visai dīvaina. Un ko nozīmē izdzīvot - vai tad badā mirst, vai kā?" retoriski vaicāja KNAB pārstāve.