Pirmās instances tiesa abus ierēdņus pirms vairākiem gadiem bija atzinusi par vainīgiem, savukārt apelācijas instances tiesa viņus bija attaisnojusi. Augstākās tiesas (AT) Senāts attaisnojošo spriedumu atzina par prettiesisku un nosūtīja lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, kas ceturtdien V.Egli un H.Kaņepi atkal attaisnoja.
Ceturtdien pasludinātā sprieduma pilns teksts būs pieejams 10.martā, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
V.Egles advokāts Normunds Duļevskis uzskata, ka "pozitīvs nolēmums šai lietā, atkārtoti to izskatot apelācijas instancē, ir novērtējums nesamērīgi ilgajai tiesvedības gaitai un apliecinājums tam, ka persona nav jānotiesā uz pieņēmumu pamata".
N.Duļevskis sacīja, ka gaida pilna sprieduma tekstu un cer, ka valsts apsūdzība atteiksies no atkārtotas kasācijas protesta sniegšanas "jautājumos, kurus visas tiesu instances, tai skaitā AT Senāts, ir jau vairākkārt vērtējušas". Līdz ar to beigtos šī tiesvedība, kura aizstāvja skatījumā esot nesamērīgi ilga.
Savukārt prokurore Velta Zaļūksne, kura šajā lietā uztur valsts apsūdzību, norādīja, ka pagaidām vēl nezina, vai pārsūdzēs ceturtdien pasludināto attaisnojošo spriedumu. Par kasācijas protesta iesniegšanu vai neiesniegšanu viņa lems pēc tam, kad būs iepazinusies ar nolēmuma motīviem, kas būs redzami pilnajā sprieduma tekstā.
Kā ziņots, valsts apsūdzības uzturētāja tiesas debatēs lūdza apgabaltiesu atstāt negrozītu pirmās instances spriedumu, kas paredzēja abus apsūdzētos atzīt par vainīgiem un sodīt ar naudassodiem.
V.Egles un H.Kaņepes lietu atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 2010.gada 9.martā nolēma nosūtīt AT Senāta Krimināllietu departaments.
Kā toreiz informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, rakstveida procesā izskatot Ģenerālprokuratūras kasācijas protestu šajā lietā, Senāts atcēla Rīgas apgabaltiesas 2009.gada 30.oktobra spriedumu, ar kuru abi bijušie IZM ierēdņi atzīti par nevainīgiem un attaisnoti pret viņiem celtajās apsūdzībās. Senāts nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
Augstākā tiesu instance uzskatīja, ka apelācijas instances tiesas attaisnojošo spriedumu Kaņepes un Egles apsūdzībā nevar atzīt par tiesisku un pamatotu, jo apelācijas instances tiesa nav vērtējusi visus iesniegtos un tiesas sēdē pārbaudītos pierādījumus, kā arī nav analizējusi visu lietā esošo un pārbaudīto normatīvo aktu saturu.
Kā ziņots, izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa 2008.gada 14.maijā V.Egli atzina par vainīgu dienesta pilnvaru pārsniegšanā un piemēroja viņam 100 minimālo mēnešalgu (16 000 latu) naudassodu, savukārt H.Kaņepe tika atzīta par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā, un viņai tika piespriests 50 minimālo mēnešalgu (8000 latu) naudassods. Tāpat tiesa abiem apsūdzētajiem piemēroja trīs gadu aizliegumu ieņemt vadošus amatus valsts iestādēs. Tieši šādus sodus abām bijušajām IZM amatpersonām tiesas debatēs bija lūgusi piemērot valsts apsūdzība. Šis spriedums vēlāk tika pārsūdzēts, un lieta nonāca Rīgas apgabaltiesā.
Izskatot krimināllietu apelācijas kārtībā pirmo reizi, Rīgas apgabaltiesa 2009.gada 30.oktobrī Centra rajona tiesas spriedumu atcēla un abas apsūdzētās amatpersonas attaisnoja. Tomēr prokuratūra par šo spriedumu iesniedza kasācijas protestu.
Ne V.Egle, ne H.Kaņepe savu vainu prokuratūras celtajās apsūdzībās neatzīst.
Kā ziņots, apsūdzētie zaudēja savu amatu saistībā ar nekustamā īpašuma objekta Ezermalas ielā 6 iznomāšanu SIA Studentu centrs.
H.Kaņepe kā Juridiskās nodaļas vadītāja, kuras pienākumos bija kontrolēt līguma noslēgšanas tiesiskumu, neesot pamanījusi būtiskus likuma pārkāpumus nekustamā īpašuma iznomāšanā, uzskata prokuratūra.
Savukārt V.Egle kā IZM valsts sekretārs, ņemot vērā arī Valsts kontroles atzinumu, neesot pamanījis acīmredzamas kļūdas padoto darbā, tādējādi, parakstot līgumu, pieļāvis nekustamā īpašuma iznomāšanu pretēji sabiedrības interesēm.
Par notikušo pret IZM amatpersonām savulaik tika ierosināta disciplinārlieta, kuras izskatīšanas laikā Valsts civildienesta pārvalde konstatēja būtiskus tiesību normu pārkāpumus IZM ierēdņu rīcībā, sagatavojot un slēdzot līgumu par valsts nekustamā īpašuma Ezermalas ielā 6 iznomāšanu.
Amatpersonas neesot vērtējušas nekustamā īpašuma iznomāšanas lietderību un neesot panākušas, lai nekustamais īpašums tiktu iznomāts par iespējami augstāku cenu.
Secināts, ka IZM pirms līguma noslēgšanas nav izvērtējusi, kāda ir iespējami augstākā cena, par kādu nekustamo īpašumu varētu iznomāt.