Raidījums izanalizējis visu tiesnešu iesniegtās ienākumu deklarācijas par 2009.gadu un pieļauj, ka tiesnešu pretošanās iekļaušanai vienotajā atalgojuma sistēmā varētu būt saistīta arī ar tiesnešu uzņemtajām milzu kredītsaistībām.
Vairums tiesnešu uzņemtās kredītsaistības nepārsniedz simts tūkstošus eiro. Taču ievērojami daudz ir tiesnešu, kuru parādsaistības ir daudz lielākas. Tā Ogres rajona tiesas tiesneses Zeltīte Kusiņas parādsaistības bijušas 162 tūkstošu eiro apmērā. Tikai nedaudz lielākas parādsaistības ir Administratīvās rajona tiesas tiesnesei Linda Piusai.
Savukārt 170 tūkstošus lielas kredītsaistības bijušas Bauskas rajona tiesas tiesnesei Ivetai Andžānei.
Vairāk nekā 170 tūkstošus eiro lielas kredītsaistības bijušas arī Valmieras tiesas tiesnesei Ingrīdai Bogdanovai un Administratīvās rajona tiesas tiesnesei Rozei Paeglei. Vismaz 4 tiesnešu parādsaistības pārsniedz 200 000 eiro. Tā Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesnese Signe Vilne deklarējusi 208 tūkstošus lielas kredītsaistības.
Bet Augstākās tiesas senatore Veronika Krūmiņa gada sākumā nebija segusi parādus 213 tūkstošu eiro apmērā. Daugavpils tiesas tiesnese Iveta Kromāne parādā bija 221 tūkstoti latu.
Bet Satversmes tiesas priekšsēdētājam Gunāram Kūtrim tiesnešu vidū bijušas otras lielākās kredītsaistības – 243 tūkstoši eiro. Viņš apgalvo, ka uzņēmies samērīgas kredītsaistības. “Tajā brīdī tā brīža atalgojums, kad es ņēmu, kreditsaistības sastādīja apmēram ceturto daļu no manas algas, šobrīd tā sastāda pusi no manas algas. Jā, protams, sāpīgi, bet otra puse man ir pietiekami, lai es varētu normāli dzīvot,” “de facto” sacīja Kūtris.
Daudzi lielo kredītņēmēju vārdi atrodami starp tiem, kuri savulaik iesniedza prasību Satversmes tiesā, norāda raidījums. Arī Administratīvās apgabaltiesas tiesnese Sanita Zakrevska bija viena no šiem tiesnešiem. Viņa tiesnešu vidū ir arī līdere kredītsaistību apmēra dēļ. Tiesnese aizņēmusies 355 tūkstošus eiro.
“Tas, ka man ir kredītsaistības tas varbūt tagad ir kā lamu vārds un daudzi teiks, ka es tagad vispār neesmu tiesīga runāt, cik es gribētu saņemt,” sacīja Zakrevska. Viņa apgalvo, ka pie lielajām kredītsaistībām tikusi, bankai parādot plānoto atalgojuma pieaugumu, kas bija nostiprināts likumā. “Es nesu līdzi likumu par tiesu varu un rādiīu, kādi būs mani ienākumi 2010./2011.gadā,” raidījumam sacīja tiesnese, kura uzskata, ka tiesnesis būtu pelnījis savai ģimenei nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus. “mēs esam ilgus gadus mācījušies, ilgus gadus strādājuši valsts pārvaldē, mēs vismaz gribējām vienu dzīvesvietu savai ģimenei un vienu mašīnu”.
Tiesnese šobrīd uzrakstījusi atlūgumu, kurā aiziešanu pamato ar lielo slodzi un nepietiekošo atalgojumu. Zakrevska stāsta, ka darbā tiek pavadītas vēlas vakara stundas, arī brīvdienas. Turklāt administratīvajiem tiesnešiem jāiedziļinās ļoti dažādās lietās – sākot no bērna mājas dzemdībām līdz pat regulatora apstiprināto tarifu likumību. Pēc 12 gadiem valsts pārvaldē viņa secinājusi, ka viņas darbs acīmredzot neesot vajadzīgs, jo netiek novērtēs. Šobrīd atlūgumu iesnieguši vēl divi viņas kolēģi. “Es priecājos, es eju prom!”, atklāta bija tiesnese.
“de facto” norāda arī uz nesamērīgi lieliem skaidras naudas uzkrājumiem tiesnešu vidū. Raidījumam nav izdevies noskaidrot, kāpēc skaidrā naudā tiesneši glabā vairākus desmitus tūkstošu latu un eiro.
Tā Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesnese Ina Baiko mājās tur 50 tūkstošus latu. Bet Kurzemes apgabaltiesas tiesnes Kārlis Stārasts skaidrā naudā uzkrājis 70 tūkstošus eiro.
Arī Ventspils tiesas tiesnesis Ivars Ķiploks skaidrā naudā uzkrājis 23 tūkstošus eiro. Bet divi Rīgas apgabaltiesas tiesneši Skaidrīte Buivide un Guntars Kveska mājās tur attiecīgi 20 un 19 tūkstošus eiro.
jautrais