Uzņēmēji: Simtlatnieku pabalsts ir īstermiņa ielāps

Simtlatniekiem paredzēto naudu nevar tā vienkārši virzīt, jo programma ir stingri regulēta no Eiropas puses, uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Valdes priekšsēdētāja Žanete Jaunzeme-Grende. “Kad iepriekš runājām par samazinājumu sociālajā budžetā, tad ar to nedomājām pensijas, bet tieši šo pabalstu. Nepieciešami risinājumi, kas bezdarbnieku motivētu ātrāk atgriezties darba tirgū. Uzņēmēji jau tagad būtu gatavi ņemt darbiniekus, bet nav ko. Pabalstu naudu būtu lietderīgāk tērēt iemaņu un kompetenču attīstīšanai, ko bezdarbnieks ir pazaudējis,” viņa teic. No vienas puses problēma īstermiņa tiek atrisināta, no otras – tas nav pats labākais veids līdzekļu izlietojumam, uzskata Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis. “It kā problēma tiek dzēsta, tomēr tas veicina cilvēkus parazitēt. Vajag radīt reālu nevis mistiski izdomātu darba vidi,” viņš teic. Viņaprāt, simtlatniekiem paredzētās naudas novirzīšana uzņēmējdarbības virzienā būtu ilgtermiņa risinājums.Simtlatnieku pabalsti un jaunu uzņēmumu radīšana ir pilnīgi atšķirīgas, tomēr vajadzīgas lietas, skaidro “DnB Nord” bankas uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Raimo Smukais:  “Simtlatnieku pabalsts ir īstermiņa ielāps, bet jaunas darba ir ekonomiskas vides radīšanas. Abas lietas ir vajadzīgas, jo jaunas darba vietas neradīs pāris mēnešu laikā, bet simts latu pabalsts nenodrošina darbu ilgtermiņā,” viņš stāsta. “Doma par simtlatniekiem bija laba, bet tas izvērtās par demoralizējošu faktoru,” uzskata būvkompānijas “Merks” valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns. Simtlatniekiem paredzētā nauda būtu jāpiešķir uzņēmējiem, kas būtu papildus stimuls jaunu darbinieku pieņemšanai.2010.gadā simtlatnieku pabalsotos novirzīti 27,18 miljoni latu. Pateicoties šai programmai 48 200 personām visā Latvijā tika nodrošinātas darba vietas, liecina Labklājības ministrijas sniegtā informācija.Jau ziņots, ka ceturtdien Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (Par Labu Latviju) nāca klajā ar priekšlikumu atteikties no 100 latu stipendijām bezdarbniekiem un par šiem līdzekļiem subsidēt uzņēmumus jaunu darba vietu veidošanai.“Puse no programmai paredzētajiem līdzekļiem, lai paliek tiem, kas patiešām nekur darbā nevar iekārtoties. Otra puse jāatvēl atbalsta programmai caur uzņēmējiem, kas būtu gatavi pieņemt darbā bezdarbniekus. Valsts šiem uzņēmumiem pusgadu maksātu simt latu dotāciju par katru darbā pieņemto bezdarbnieku,” skaidroja A. Šlesers.