Tieslietu ministrija (TM) atbildes projektā pauž konceptuālu atbalstu šim priekšlikumam. Vienlaikus TM piekrīt komisijas viedoklim, ka šī norma nav nosakāma likumā "Par interešu konflikta novēršanu amatpersonu darbībā".
Tādēļ TM uzskata, ka tiesību normas par deklarāciju iesniegšanu būtu iekļaujamas Politisko partiju likumā.
Deklarācijas būtu jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmā.
Vienlaikus TM uzsver, ka, paredzot politisko spēku vadītājiem un valžu locekļiem pienākumu iesniegt deklarāciju, būs jāgroza Administratīvo pārkāpumu kodekss, paredzot atbildību par deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā un citiem pārkāpumiem.
TM vēstulē arī informē, ka Latvijā ir 56 partijas vai to apvienības, kuru valdēs ir 459 valžu locekļi. Tādējādi deklarāciju ieviešana prasīs papildu finansējumu no valsts budžeta, kas nepieciešamas deklarācijas iesniegšanas kārtības nodrošināšanai, tajās ietverto ziņu pārbaudei un saukšanai pie atbildības par pieļautajiem pārkāpumiem.
Arī komisija vēstulē valdībā uzsvērusi, ka pēc konsultācijām ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Valsts ieņēmumu dienesta un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvjiem secināts - nav iespējams noteikt, ka valsts amatpersonas deklarācijas iesniedz arī politisko spēku vadītāji un valžu locekļi, neatzīstot viņus par valsts amatpersonām.
Savukārt, ja šīm personām tiktu noteikts šis statuss, tas paredzētu tām neraksturīgus ierobežojumus, piemēram, ziedojumu vākšanai, amatu savienošanai, lēmumu pieņemšanai partijas iekšienē un tamlīdzīgi.
Citiem vārdiem sakot, šo likumu nevar piemērot uz subjektiem, kas nepilda valsts deleģētās funkcijas vai nesaņem valsts finansējumu.
Komisija ir vienisprātis, ka pēc tam, kad partijas varēs pretendēt uz valsts budžeta finansējumu, var veidoties situācija, ka uz tām tiešā veidā attiecas šis likums. Tādēļ vienīgais risinājums, pēc komisijas uzskata, ir šo jautājumu risināt citos likumos. Viens no modeļiem varētu būt grozīt Politisko partiju likumu, Administratīvo pārkāpumu kodeksu un Krimināllikumu. Šie grozījumi noteiktu, ka to partiju un apvienību priekšsēdētājiem un valžu locekļiem, kuras ir pārstāvētas Saeimā un vismaz vienā vai vairākās pašvaldībās, ir jāiesniedz noteiktas formas deklarācija ik gadu, kā arī sākot un beidzot pildīt amata pienākumus.
Deklarācijas saturs varētu būt līdzīgs valsts amatpersonas deklarācijai, iespējams, to vienkāršojot un piemērojot konkrētajai situācijai.
Saeimā atbalstītie grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzēja, ka valsts amatpersonas deklarācijas jāiesniedz arī partiju un to apvienību priekšsēdētājiem un valžu locekļiem. Tomēr šīm personām netika noteikts valsts amatpersonas statuss. Valsts prezidents Valdis Zatlers likumprojektu nodeva otrreizējai caurlūkošanai, un to Saeima plāno skatīt 23.septembrī.