Komsija uzskata, ka šādā veidā nodrošinātu vienlaicīgi gan taisnīgu valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu saņemšanu, gan arī ēnu ekonomikas apkarošanu. Tiktu ieviestas pozitīvas pārmaiņas veselības jomas finansēšanā un valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšana kļūtu taisnīgāka, sprieda komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs.
Projekts paredz, ka valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi pilnā apjomā būtu pieejami iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem, bērniem un pensionāriem, kā arī tiem iedzīvotājiem, kuri iedzīvotāju ienākuma nodokli nemaksā attaisnojošu iemeslu dēļ. Šīs grupas būtu cilvēki ar invaliditāti, reģistrētie bezdarbnieki, viens no vecākiem, kas kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam, izglītojamie dienas apmācības vispārējās izglītības iestādēs, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, vakara (maiņu), profesionālajās un augstākajās izglītības iestādēs studējošajiem, kā arī ieslodzītie.
„Pārējiem iedzīvotājiem, kuri nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, būtu dota iespēja pašiem apmaksāt plānveida veselības aprūpes pakalpojumus. Tas vienam cilvēkam izmaksātu 21 latu mēnesī. Neatkarīgi no nodokļu maksāšanas fakta ikviens arī turpmāk bez maksas varētu saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un palīdzību grūtniecēm, kā arī atsevišķas valsts apmaksātas programmas,” norādīja koncepcijas autore Saeimas deputāte Ingrīda Circene (Vienotība).
Deputāte uzsvēra, ka ieviešot maksu par plānveida palīdzības saņemšanu, vismaz daļai nodokļu nemaksātāju būtu motivācija legalizēt savu statusu, tādējādi automātiski kļūstot par valsts apmaksāto pakalpojumu saņēmēju.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija aicināja apsvērt iespēju paplašināt to personu loku, kuri objektīvu iemeslu dēļ nodokļus nemaksā. Komisijas deputāts Imants Parādnieks ierosināja iekļaut arī māmiņas, kuras kopj bērnus līdz trīs gadu vecumam.
Iecere ir guvusi atbalstu arī no Finanšu ministrijas un Veselības pārstāvju puses.