To žurnālistiem pēc Funkciju audita komisijas sēdes pavēstīja tās vadītāja Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane.
Viņa informēja, ka VK ziņojumu par visu valsts pārvaldes funkciju, kas kopumā ir 944, pārskatu šajā sēdē nemaz neesot paguvuši vērtēt, jo nopietnas debates izraisījuši jau visi trīs ziņojumi par pirmajiem funkcionālajiem auditiem valsts arhīvu, tiesu ekspertīžu un transportlīdzekļu reģistrācijas jomās.
VK šīs funkcijas sākotnēji izvēlējusies vērtēt "ministriju griezumā" - katra ministrija sniegusi savu atzinumu par tās atbildībā esošajām funkcijām, novērtējot tās skalā no 1 līdz 5. Ar atzīmi 4 un 5 novērtētas tās funkcijas, kuras ir obligāti veicamas, bet zemāku atzīmi ministrijas devušas tām funkcijām, kuras varētu nodot privātajam sektoram, kuras dublējas vai arī bez kurām varētu iztikt.
Funkcijas, kuru vērtējums bijis 3 un zemāks, veido aptuveni 90 miljonu latu izmaksas.
"Pēc Valsts kancelejas viedokļa no šiem 90 miljoniem aptuveni 31 ir tāds, kam neredzam nozīmi šim finansējumam vispār," atzina Veismane, gan atkārtoti uzsverot, ka pagaidām šo kopsavilkumu veidojusi vien VK un par to būtu jādiskutē vēl ar sociālajiem partneriem.
Kopējo ziņojumu par valsts pārvaldes funkcijām komisija skatīs jaunnedēļ - piektdienas rītā - un pēc komisijas slēdziena šie secinājumi būs pieejami arī publiski mājaslapā.
Jau vēstīts, ka Funkciju audita komisija piektdien sasauca preses konferenci, lai informētu par pirmo horizontālo auditu rezultātiem. Kopumā komisija sagatavojusi jau trīs audita ziņojumus par pārbaudēm Valsts arhīvu ģenerāldirekcijā, Valsts tiesu ekspertīžu birojā, Ceļu satiksmes un drošības direkcijā un ar tām funkcionāli saistītajās iestādēs.