Valsts palaidīs vējā izglītībā un pētniecībā ieguldīto

Šādas ekonomikas radīšanai ir nepieciešama pasaules līmeņa augstākā izglītība un ideju attīstībai labvēlīga vide. Izglītības kvalitāte ir tiešā veidā saistīta ar zinātni un tās konkurētspēja ir atkarīga no šīs saiknes aktivizēšanas studiju laikā. Augstskolām zinātniskie pētījumi nozīmē kvalitatīvus bakalaura, maģistra un doktora darbus. Jo aktuālāks un izaicinošāks pētījums, jo lielākas ir iespējas studentam sasniegt augstāku kvalifikāciju, un tā nebūt nav zinātnieku atražošana. Attīstīto valstu prakse rāda, ka akadēmisko karjeru izvēlas tikai 10% doktora grādu ieguvēju; pārējie ir inovatīvo uzņēmumu pieprasītākais darbaspēks. Par spīti gandrīz bezcerīgai atpalicībai zinātnes finansējuma apjomos,* Latvijai savā 90.gadadienā tomēr ir ar ko lepoties. Latvijas zinātne ir saņēmusi būtisku finansējumu pirmā ES struktūrfondu "viļņa" veidā. Nauda ir ieguldīta laboratorijās, iekārtās un cilvēkresursos. Piemēram, 2005.gadā izveidotais LU Lāzeru centrs ir kļuvis par pasaules līmeņa infrastruktūru, kurā strādā arī zinātnieki no ārzemēm. Ir pieaudzis doktorantūras studentu skaits. Augstskolas ir piesaistījušas jaunus mācībspēkus, tai skaitā zinātniekus, kas atgriezušies no ārzemēm un atveduši līdzi izglītības, pieredzes un akadēmisko sakaru kapitālu. Zināmu drošību emigrējušajiem zinātniekiem atgriezties Latvijā radīja Zinātnes darbības likumā garantētais zinātnes budžeta pieaugums par 0,15% no IK gadā, lai, beidzoties ES struktūrfondu atbalstam (līdz 2013.gadam), Latvijas zinātnes finansējums kaut nedaudz pietuvinātos attīstīto valstu līmenim. Diemžēl šā likuma punkta darbība ir gluži vienkārši apturēta. Ar to de facto tiek deklarēts, ka nebūs atbalsta konkurētspējīgas zinātnes infrastruktūras attīstībai un kvalificētu speciālistu (zinātnieku, uzņēmēju, pasniedzēju, tehnologu, inženieru) sagatavošanai. Krīzes budžetā zinātnes funkcionētspēja ir apdraudēta. 2009.gada budžeta projektā (kurā vēl nav iestrādāti pašlaik diskutējamie jaunie taupības plāni), salīdzinot ar 2008.gadu, zinātnes finansējuma samazinājums ir 16,8%. Raugoties detalizētāk, plānotais samazinājums kategorijai "zinātniskās darbības nodrošināšana", ar ko tiek reāli finansēta pētniecība, ir 59,3%. Pat ja pētniecībai tiks piešķirti apspriestie papildu 2,3 miljoni latu, šis samazinājums joprojām paliks radikāls — 43,2%. Latvijā un ārzemēs studējušo jauno zinātnieku cerības tika lielā mērā saistītas ar ES struktūrfondu otrā "viļņa" finansējumu — Cilvēkresursu piesaistes zinātnei programmu. Tās ieviešana kavējas vairāk nekā gadu. Rezultātā labākie studenti, jaunie zinātnieki un mācībspēki būs spiesti aizbraukt vai pārkvalificēties, un valsts palaidīs vējā izglītībā un pētniecībā līdz šim veiksmīgi ieguldīto. Zinātnes izdzīvošana krīzes laikā prasa pārdomātu un atbildīgu rīcību gan no politiķiem, gan no visas sabiedrības, ieskaitot zinātniekus. Zinātnes finansējumam ir jābūt paredzamam ilgtermiņā un to nevar pakļaut dramatiskām svārstībām, ja vēlamies virzīties uz zināšanām balstītu izglītotu un pārtikušu Latviju. Mēs ceram, ka ilgtermiņa apsvērumi un profesionāla lēmumu pieņemšana ņems virsroku, ka uz vārdiem "Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu" varēs paļauties, un ka arī turpmākajās jubilejās Latvijai būs, ar ko lepoties. No ārzemēm atgriezušies Latvijas zinātnieki Dr.Andris Ambainis, LU FMF Datorikas nodaļa Dr.Jānis Ancāns, LU Bioloģijas fakultāte Mg.Inese Čakstiņa, LU Bioloģijas fakultāte Dr.Dmitrijs Docenko, LU Astronomijas institūts Dr. Aigars Ekers, LU Lāzeru centrs Dr.Vjačeslavs Kaščejevs, LU FMF Fizikas nodaļa Dr.Jānis Kloviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs Dr.Aivita Putniņa, LU Sociālo zinātņu fakultāte un Bioloģijas fakultāte Dr.Una Riekstiņa, LU Medicīnas fakultāte Dr.Nils Rostoks, LU Bioloģijas fakultāte Dr.Dainis Ruņģis, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava Dr.Kaspars Tārs, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs Dr.Māris Turks, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte * 2007.g. zinātnes finansējums Latvijā bija 0,57% no IK, vidēji ES — 1,84%, bet Somijā, kura ar Latviju ir tieši salīdzināma, — 3,86% [EU Key Figures 2007].