Var veicināt neskarto kāpu apbūvi

Dienas uzrunātajiem ekspertiem šķiet nepieņemams, ka būtiskākie jautājumi, piemēram, par aizsargjoslas platumu, parādās tikai likuma izstrādes pēdējā posmā, liedzot iespēju par tiem pilnvērtīgi diskutēt. Pirms nodošanas galīgajam balsojumam ātrākais nākamotrdien grozījumus skatīs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kura lielās slodzes dēļ tuvākās nedēļas laikā, visticamāk, to neizdarīs. Ja grozījumus pieņems, tie stāsies spēkā 1.jūlijā. Pērnvasar RAPLM aicināja mīkstināt līdzšinējos kāpu aizsargjoslas apbūves ierobežojumus. Ministrijas ideja samazināt aizsargjoslas platumu līdz šim vienīgajā ekspertu sanāksmē uztverta nevienprātīgi. Pērnā gada nogalē RAPLM paspārnē tapušā ziņojumā par saimniekošanu kāpu aizsargjoslā jau atklāti izteikta ideja ļaut pašvaldībām uz savu roku variēt aizsargjoslas platumu. Visvairāk priekšlikumu likuma grozījumu 3.lasījumam izteicis ilggadējais Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (TP). Viņš piedāvā aizstāt patlaban noteikto 300 metru vai apdzīvotā vietā 150 metru aizsargjoslu ar mainīga platuma kāpu buferzonu, ļaujot to savā teritorijas plānojumā noteikt pašvaldībām un precizēt detaļplānojumā. "Ja Sakas novada domei ļautu pašai tā noteikt aizsargjoslas platumu, viņi to noteiktu 10 metru platu un detaļplānojumā precizētu uz divarpus metriem," vērtē Zemes draugu pārstāve Guna Grimsta, kura pēc septiņu gadu darba izcīnīja dabas lieguma statusu Pāvilostas pelēkajai kāpai Sakas novadā. K.Leiškalns skaidro, ka bija domājis citādi, — pašvaldības nevarētu aizsargjoslu apcirpt šaurāku par 150 metriem. "Ja tur ir sanācis citādi, komisijā būs jāuzlabo," viņš saka. Lai saskaņotu ciemata robežas, kas šobrīd aizsargjoslu ļauj pabīdīt par 150 metriem tuvāk jūrai, pašvaldībai jāiegūst Vides ministrijas (VidM) un pēc tam RAPLM akcepts, taču K.Leiškalns piedāvā robežas saskaņot tikai ar RAPLM, kuru gan, ja notiks ministriju skaita samazināšana, paredzēts iekļaut citā. Parasti lielākās problēmas robežu saskaņošanā pašvaldībām ir tieši ar VidM (to plānots saglabāt kā atsevišķu struktūru). Piemēram, VidM vairākkārt izbrāķējusi Kolkas ciema robežu variantus. Šie varianti neapmierināja arī Slīteres nacionālo parku, kurā ietilpst visa Kolkas pagasta teritorija. "Tiekoties ar padomi, mūsu nostāja bija, ka 300 metru joslā varētu ļaut būvēt viensētas, bet liegt zemes gabalu dalīšanu, lai nepieļautu intensīvu apbūvi," skaidro parka direktore Dace Sāmīte. Viņa norāda, ka līdz šim plānojuma saskaņošana apstājusies pēc VidM iebildumiem, ka kārtējā plānojuma redakcijā konceptuālu izmaiņu vietā piedāvāts "kosmētiskais remonts", pāris vietās paplašinot aizsargjoslu. Ēku celtniecību vai paplašināšanu kāpu aizsargjoslā var veikt apstiprinātās ciema robežās — vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve. To K.Leiškalns piedāvā noteikt kā dokumentāli pierādāmu vietu — spēkā esošais likums noteic, ka iepriekšējai apbūvei vai tās pamatiem jābūt konstatējamiem dabā. K.Leiškalns arī piedāvā, rekonstruējot ēkas kāpās, ļaut piebūvēt klāt vēl 30% no jau uzbūvētā. "Man arī ir 0,6 hektāri zemes pie jūras ar trīs ēkām, bet šie priekšlikumi nekādā ziņā nebija domāti, lai gūtu labumu pašam," uzsver K.Leiškalns. Vaicāts, kādēļ izvēlēti tieši 30%, viņš atbild: "Lai nebūtu pārāk sarežģīti — kādreizējās ēkas mūsdienu izpratnē ir pārāk mazas." Savukārt premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) piedāvā vispār atcelt ierobežojumu — rekonstruēt, nepārsniedzot esošo būvapjomu. Kā premjera priekšlikums grozījumos ietverta RAPLM ilgi lolotā ideja vienkāršot valsts īpašumu atsavināšanu kāpu aizsargjoslā. Atsavināt varētu jebkuru valsts vai pašvaldības zemes gabalu aizsargjoslā, ja tajā nav aizsargājamu biotopu. Delnas pārstāvis Kristaps Markovskis uzskata, ka pašvaldības šo normu varētu lietot apšaubāmiem darījumiem ar zemi: "Pašvaldība dibina kādu SIA, tajā iegulda atsavināto zemi, un tālāk ar tirgošanos nenodarbojas pati pašvaldība, bet tās kapitālsabiedrība." Pēc šīs shēmas būtu iespējams valstij piederošās zemes nodot "vajadzīgajiem cilvēkiem". "Grozījumi negatīvi ietekmētu piekrasti, jo palielinātu apbūves blīvumu," saka Vides konsultatīvās padomes pārstāve bioloģe Lelde Eņģele. Padome kategoriski iebilst pret būvapjomu ierobežojuma atcelšanu rekonstrukcijas gaitā, jo tādējādi "jebkuru šķūnīti varētu rekonstruēt par veselu ciemu", un atsavināšanas vienkāršošanu — ja valstij piederoši zemes gabali kļūs privāti, jaunie īpašnieki vēlēsies panākt papildu apbūvi. Eksperti pozitīvi vērtē ieceri formulēt, kas uzskatāms par palīgēku, kuras nav liegts būvēt kāpās, ko daudzi zemju īpašnieki, arī ārlietu ministra Māra Riekstiņa (TP) sieva Irēna, izmanto lepnu privātmāju izbūvei, tās uzdodot par palīgēku. Par palīgēkām piedāvā uzskatīt pirti, klēti, garāžu un citas mazākas būves, kurās nebūtu ļauts dzīvot. K.Leiškalns identiskus priekšlikumus rakstījis arī iepriekšējos parlamenta sasaukumos, bet tie allaž noraidīti. Arī šoreiz viņš nelolojot ilūzijas, ka Saeima, kurā valdot "zaļās vēsmas", varētu nobalsot par grozījumiem.