"Zviedrijā ir vairāku veidu biļeteni vienai partijai – zīme, kurā ir visi kandidāti, kurā var svītrot un likt krustiņus, cik grib; ir biļeteni tikai ar trim personām; trešais zīmju veids, kurā ir tikai partijas nosaukums. Līdz ar to vēlētāji, kuri nevēlas likt plusus un svītrojumus, ņem atbilstošu biļetenu," raksturoja Cimdars.Viņš uzskata, ka balsstiesīgie Latvijā mazāk izvēlētos likt plusus un svītrot kandidātus, ja partijas funkcionētu pilnvērtīgi klasiskā izpratnē un savstarpējās diskusijas būtu novedušas pie tā, ka politiskā spēka deputātu kandidātu saraksts būtu izveidots atbilstoši partijas atbalstītāju iekšējam reitingam."Klausījos radio, kur runāja, ka ievēlēt vajadzētu tādus cilvēkus, kas saprastos ar vietējiem cilvēkiem. Nāktu no ciemiem un pārzinātu novada problēmas, un viņi varētu pilnasinīgi pārstāvēt vēlētājus. Pēc būtības tas ir normāls partiju funkcionēšanas veids. To arī sauc par darbību partijā, bet mums partijas nav klasiskā veidā partijas," sprieda Cimdars.Tiesa, CVK vadītājs norādīja, ka tādiem partiju darbības principiem ir objektīvs pamats, jo partijas veidojušās atšķirīgos apstākļos nekā citās valstīs."Pašaik partijām ir vairāk atbalsta grupu nekā 90.gadu sākumā, bet tā, ka faktiski visi vēlētāji būtu ikdienā vairāk vai mazāk tomēr iesaistīti problēmu apspriešanā, ka diskutētu ne tikai virtuvē un burkšķēšanas līmenī, bet arī ar kaimiņiem diskutētu, kādu virzienu kurš atbalsta, tad arī partijas labāk funkcionētu. Tad būtu partiju iekšienē diskusija līdz vēlēšanām, plusi un svītrojumi paliktu kā iespēja, bet to lietošana būtu daudz mazāka," uzskata komisijas priekšsēdētājs.Informācija CVK mājaslapā liecina, ka pērn oktobrī aizvadītajās 10.Saeimas vēlēšanās tika saņemtas 965 538 derīgas vēlēšanu aploksnes, kurās bija 944 841 derīga vēlēšanu zīme. No visām derīgajām vēlēšanu zīmēm 600 846 jeb 63,59 procenti vēlēšanu zīmju bija grozītas, t.i., tādas, kurās vēlētāji ar "+" bija atzīmējuši tos kandidātus, kuru ievēlēšanu īpaši atbalsta, vai svītrojuši tos kandidātus, kuru ievēlēšanu neatbalsta.
Vēlētāji mazāk svītrotu un vilktu krustiņus, ja partijas darbotos pilnvērtīgi
Plusu un svītrojumu īpatsvars vēlēšanu zīmēs būtu minimāls, ja partijas Latvijā funkcionētu klasiskā izpratnē, uzskata Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.Viņš ziņu aģentūrai BNS pastāstīja, ka svītrojumu likšana ir aizgūta no Zviedrijas, bet tur plusu un svītrojumu vēlēšanu zīmēs esot mazāk.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.