Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, puses pirmdien tikās Jūrmalas rezidencē un pārrunāja secinājumus pēc 2025.gada pašvaldību vēlēšanām, kā arī gatavošanos 2026.gada Saeimas vēlēšanām.
Tāpat Valsts prezidents apsveica Zviedri ar stāšanos CVK priekšsēdētāja amatā un novēlēja stiprināt CVK lomu vēlēšanu sagatavošanā un vadīšanā.
"Labi organizētas vēlēšanas veicina Latvijas demokrātijas noturību un sabiedrības uzticēšanos valsts varai. CVK šajā procesā ir nozīmīga loma," uzsvēra Rinkēvičs.
Viņš akcentēja, ka tieši no CVK spējas sekmīgi koordinēt visu vēlēšanu procesā iesaistīto iestāžu darbu ir atkarīgas balsstiesīgo pilsoņu iespējas efektīvi īstenot tiesības piedalīties vēlēšanās un tautas nobalsošanā.
LETA jau rakstīja, ka Saeima Zviedri CVK priekšsēdētāja amatā ievēlēja 19.jūnijā, un darbu jaunajā amatā viņš oficiāli sāka 30.jūlijā.
Zviedri amatam izvirzīja deputāti no "Jaunās vienotības", Zaļo un zemnieku savienības, "Progresīvajiem", Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības.
Zviedris iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka viņa galvenais mērķis ir atjaunot sabiedrības un vēlēšanu organizatoru, īpaši pašvaldību vēlēšanu komisiju vadītāju, uzticību vēlēšanu procesam Latvijā. Viņaprāt, ir būtiski padarīt šo procesu saprotamāku un caurspīdīgāku.
Jauns CVK priekšsēdētājs bija jāmeklē, jo iepriekšējā priekšsēdētāja Kristīne Saulīte atkāpās no amata.
Likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju" nosaka, ka CVK ir pastāvīga un vēlēta valsts institūcija, kuras pienākumos ietilpst Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību vēlēšanu, kā arī tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu sagatavošana un vadīšana.
CVK sastāvā ir deviņi locekļi. Komisijas priekšsēdētāju un septiņus vēlēšanu komisijas locekļus ievēlē Saeima, bet vienu locekli no tiesnešu vidus - Augstākā tiesa savā plēnumā.