Vēstniece: Pastiprinātas divpusējās attiecības - kopīgs nākotnes redzējums

Gan Francijai, gan Latvijai vēsturiski ir veidojies kopīgs Eiropas liktenis. Gadu pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas dažādās valsts daļās joprojām plosījās karš. 1919.gada rudenī Bermonta spēki uzbruka galvaspilsētai Rīga, to bombardējot, un ieņēma Daugavas kreiso krastu.

Pateicoties jūras kapteiņa Brisona rīcībai un sabiedroto kuğu artilērijas atbalstam, Latvijas karavīriem izdevās veikt sekmīgu pretuzbrukumu un Rīga tika izglābta. Valsts neatkarība vairs nebija apdraudēta.

2009.gada beigās Francija un Latvija pieminēja 90.Rīgas atbrīvošanas gadadienu.

Pēc trağiskajiem Otrā pasaules kara notikumiem un tā sekām, Francija 1991.gadā sveica Latviju ar neatkarības atgūšanu. Kopš tā laika Francija nav pārtraukusi Latviju atbalstīt tās gaitās uz atgūtā Eiropas saimes ceļa kā labklājības, tā krīzes laikos. Pateicoties, jo īpaši Francijas atbalstam, Latvija nesen tika izvēlēta par Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) mītnes vietu. Tā būs pirmā Eiropas ağentūra, kuras birojs atradīsies Latvijā.

Francija atbalstīja Latviju ceļā uz tās pievienošanos ES un arī NATO. Francijas ministru prezidenta Fransuā Fijona 2008.gada maija vizīte Rīgā vēl vairāk stiprināja saikni, kas vieno mūsu abas valstis, lai veidotu kopīgu likteni Eiropas Savienībā. Abu valstu saskaņa pastiprinās svarīgākajās Eiropas politikas jomās un XXI gadsimta jauno izaicinājumu risināšanas veidos (Eiropas enerğētikas politika, ES/Krievijas attiecības, ekonomiskā kohēzija Eiropas Savienībā, u.c.). Francija un Latvija atbalsta tādas kopīgās politikas īstenošanu, kurā nozīmīgākie ir līdzsvara un solidaritātes principi. Šīs saiknes stiprināšana izpaužas arī divpusējās partnerības īstenošanā. Tā liecina par Francijas vēlmi vairāk ieklausīties Latvijā un Baltijas reğiona valstīs.

Francija ir atzinīgi vērtē stabilizācijas programmas sekmīgu pielietošanu un vērojamo ekonomikas atveseļošanās sākumu. Francija tic Latvijas nākotnei – tā ir valsts ar dabas resursiem, kas atrodas ideālā ğeogrāfiskā stāvoklī, lai kļūtu par nozīmīgāko reğiona centru starp Ziemeļvalstīm, Krieviju un NVS valstīm, kā arī Eiropas valstīm, pateicoties savam aviācijas, kuğošanas un dzelzceļa tīklam. airBaltic šajā ziņā ir neapstīdams veiksmes stāsts.

Mūsu divpusējā tirdzniecība, kuras apmēri 2009.gadā ievērojami samazinājās, atgūst daudzsološu augšupeju ar gandrīz 40% Francijas eksporta pieaugumu 2010.gada pirmajos četros mēnešos. Francijas klātbūtne Latvijā pastiprinās. Kopš 2006.gada investīciju apjoms turpina ievērojami augt, ņemot vērā Francijas pakāpšanos no 26. līdz 19.pozīcijai šajā jomā un pieauguma turpināšanos arī krīzes laikā. Jāatzīmē arī, ka gan tirdzniecības, gan investīciju jomā nereti pastāv nozīmīga preču un kapitāla plūsma no Francijas uz Latviju caur trešajām valstīm (kā tas ir Latvijā pārdoto Francijas automašīnu gadījumā, kas bieži tiek importētas no Polijas, Zviedrijas, Somijas vai Igaunijas).

Francija investē ļoti dažādās darbības jomās: ķīmijā un farmācijā, elektroiekārtās un aprīkojumā, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumos, transportā un loğistikā, komētikas līdzekļos, pārtikas produktos, rūpniecības izstrādājumos un centralizētā siltumapgādē. Šīs investīcijas lielā mērā koncentrējas uz Latvijas un citu Baltijas valstu tirgiem, tajā pašā laikā tās tiek virzītas arī uz kaimiņu tirgiem Krievijā un NVS valstīs.

Visievērojamāko investoru vidū jāmin AXON CABLE Daugavpilī, kas ražo augsto tehnoloğiju kabeļus un kas atzīmēs savas pastavēšanas 10.gadadienu septembrī, L’OREAL (kuram Rīgā ir Baltijas valstu filiāle), GEFCO (Peugeot grupas transporta/loğistikas uzņēmums), DALKIA (publiskā un privātā partnerība centralizētajā apkurē), SOCIETE GENERALE (patēriņa kredīti), SCHNEIDER (elektroiekārtas un savienojumi), VEOLIA (sabiedriskie pakalpojumi), ACS (publiskā un privātā partnerība Rīgā elektroniskā biļešu norēķinu sistēmā), CMA-CGM (jūras pārvadājumi), GROUPAMA Transports, SNEF (cementa rūpnīcas elektroaprīkojums).

Papildu sniegtajam atbalstam augstākās izglītības sakaru attīstībā (studijas Francijā ir 4.populārākā Latvijas studentu izvēle) un Francijas valdības piešķirtajām stipendijām, jāmin pēdējos gados īstenotais 20 pētījumu projektu līdzfinansējums eksaktajās un lietišķajās zinātnēs, kā arī augsta līmeņa zinātniskā sadarbība magnētiskās hidrodinamikas jomā.

Francijai un tās lielajām pilsētām, kā piemēram, Bordo un Marseļai ir pastāvīgas un ilgstošas sadarbības tradīcijas ar Latviju. Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas apstiprināšana 2014.gadā ir unikāla izdevība, lai iepazīstinātu ar savu arhitektūru, māksliniekiem, tūrisma resursiem, pašu pilsētu un valsti cilvēkus no visas pasaules un, pateicoties mūsu divpusējai sadarbībai, arī manus franču līdzpilsoņus, kuri kuplā skaitā varēs šeit ierasties.