Vēsturiskais janvāris

Respekts Jums! Protat racionāli saskatīt kopsakarības tur, kur citiem ir tikai emocijas - nav svarīgi, kādas - pseidopatriotiskas, merkantīlas, demagogiskas, baiļu izmisuma vai nezināšanas radītas.

Arvien grūtāk kļūst dzīvot Latvijā, saprotot, ka sāk augt stulbībā un ar intelektu tuvoties vietējiem aborigēnu cilvēkiem ar zilu pasi padusē. Kļūstot stulbākam no zināšanas par notiekošo neprātu. Kad vieni nekaunīgs melo, un nozombē citus ar saviem meliem ... Un tie citi - smieklīgi lieta - tic! Eksporta pieaugums - urā! Vienalga, ka sakarā ar līdz šim nebijušu mežu izciršānu. Pirktspējas un mazumtirdzniecības izaugsme - urā! Vienalga, ka, uz paņemoto kredītu rēķina - naudas summas, kas ir vienāda ar budžetu valstī! IKP pieaugums - urā! Vienalga, ko uz energoresursu cenas pieauguma rēķina, paaugstinot nodokli par nekustāmo īpašību, akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem! Visā pasaulē cīnās ar inflāciju, bet ne Latvijā! Jo Latvija inflācijas pieaugumu uzskata par tautsaimnieciskās izaugsmes rādītāju! Rē kā! Tā ir pašhipnoze. Jā mēs paaugstinām tarifus, tad mums ir ekonomikas izauksme. Latvija iziet no krīzes, jo mums ir pacēlti tarifi, ievesti jauni nodokļi, izdomāja jaunus akcīzes nodokļus. Tā, laikam, viņi domā. Kaut arī šaubos.

Es neteicu ka izsalcis bērns ir mirstošs bērns--bet kad es redzu lielveikalos lērumu ziedojuma kastīšu ar asaraina bērna foto --dīvaina sajūta... P.S.Ja internets būtu pieejams visām izsalkušo bērnu mammām --pie Jums -lux-būtu rinda.

Vai Jums neliekas,ka mūžīgā vaimanāšana par badā mirstošiem bērniem, ir pārspīlēta. Nosauciet konkrēti to bērnu vādus, kuri mirst badu, palīdzēšu. Citādi tāda tukša muldēšana sanāk. Ja kāda bērna tēvs vai māte nodzer naudu tostarp arī pabalstā izmaksāto, tad pie tā nav vainīga nekāda neatkarība. Brīvība ir arī katra personīgā atbildība. Bwet no tā padomijas gadi dažus tā ir atradinājuši , ka gaida tikai no citiem.

Barikāžu laikā tuvumā dzīvojošās mammītes mūs baroja un deva siltu tēju,--šodien pēc 20 gadiem mēs aicinām:--"Palīdziet tautai kura cieš badu!!!" Vai toreiz to paredzējām?? Vai tu krabīt esi redzējis izsalkušu bērnu acis?

''(..) Un ne visu varam izteikt ar konkrētu naudas summu, ....'' - Pilnībā piekrītu! Žēl tikai, ka SVF pieprasa budžeta konsolidāciju par konkrētiem 50 miljoniem....Laikam neapjēdz, ka ''vēl arvien visvērtīgākās lietas nevar nopirkt...'' ?

Grāmatvežu pilns, tik neaizmirsti: vienkārši godīgu cilvēku vairāk!

Mja, šad un tad atceros to pelēko un drūmo janvāra rītu Viļņā, kad tapa zināms par padomju armijas naktī nogalinātajiem. Laiks bija miglains un cilvēku sejas - drūmas, tomēr pretošanās gars, vienotība un vēlēšanos saraut saites ar okupācijas režīmu bija sajūtama gaisā. Protams, negribētos neko tādu vēlreiz piedzīvot, bet šīs epizodes pieredze bieži palīdz nodalīt būtiskās lietas no mazāk būtiskām. Manuprāt, mēs esam pārāk ieslīguši'čīkstēšanā un visa kritizēšanā, aizmirstot, ka katrs varam kaut ko arī dot... Un ne visu varam izteikt ar konkrētu naudas summu, vēl arvien visvērtīgākās lietas nevar nopirkt...

p.s. Bez 1905.g. muzeja aizvēršanas K.Ulmanis arī Saeimu ''aizvēra'' ar visiem demokrātiski ievēlētājiem deputātiem, kā arī 1922.g. Satversmi. Nevajag par to aizmirst.

''Vēlreiz uzsveru: vardarbība nav risinājums, bet neapmierinātību slēpt šodien nedrīkst!'' - Pilnībā piekrītu. Demokrātiskas vēlēšanas, kad ir iespēja pašiem pilsoņiem ievēlēt labākos no labākajiem no n-ām partijām&apvienībām - tas ir viens no Barikāžu laiku ideāliem, kas īstenots dzīvē. Taču par ieguvumiem ir jāmaksā - depopulācija, emigrācija, bezdarbs, nabadzība, parādi, korupcija - tāpēc svarīgi ir nākamajās pašvaldību un 11.Saeimas vēlēšanās nekļūdīties ar izvēli?

Pārdodu barikāžu aizstāvja krūšu piespraudi. Cena Ls 300. Tel. 22424274.

Esmu pārliecinats par divām lietām: 1) Vardarbība NAV risinājums. Tā ir sāpe, kas liecina par sabiedrības slimību. 2) Gatavība paust savu sāpi ir NEPIECIEŠAMA, lai lēmumu pieņēmēji izprot savu lēmumu sekas. Bez šādas gatavības nebūs izpratnes, tāpēc kļūdaini lēmumi vairosies, vairojot postu cilvēkiem un varas apmierinātību ar sevi. Pirms 20 gadiem piedalījos 13. janvāra manifestācijā Daugavas krastmalā un jau naktī biju Zauķusalā pie TV centra. Bija sajūta, ka eju PAR savu valsti, PAR ekonomiku, kura rada vērtības, nevis bezjēdzīgas darbavietas. Šodien redzu, ka "savējo" ekonomika rada bezjēdzīgu bagātību vieniem un nabadzību otriem. Tāpēc valdošajiem ir neērti atgādināt mums par šo 1991. gada GATAVĪBU paust savu sāpi un neapmierinātību. Valdošajiem mūs vajag pazemīgus, gatavus mirt vai aizbraukt, nevis gatavus rādīt savu NEAPMIERINĀTĪBU. Valdošajiem NAV IDEJU, kā vadīt valsti, kā risināt valsts attīstību, tāpēc mūsu klusēšana rada iespaidu, ka nekas nav jārisina, jo visi ir APMIERINĀTI. Arī pirmskara Latvijā 1905. gada notikumi un pirmā iestāšanās par Latvijas valsti drīz vien kļuva neērta valdošajiem. Kārlis Ulmanis, kurš pats piedalījās 1905. gada notikumos un pats tika par to cara valdības vajāts, pēc daudziem gadiem Latvijas Republikā slēdza 1905. gada muzeju, lai tas nerosinātu buntavniecisku garu tiem, kurus Ulmaņa valdīšana atstāja bez iztikas iespējām. Vēsture atkārtojas. Barikāžu divdesmitgade ir ĻOTI "neērta" gadadiena tiem, kuriem pašapmierinātība aizsedz skatu uz reālo Latviju. Arī 1991. gadā barikāžu dalībnieki nelietoja vardarbību. Barikādes apliecināja nevelēšanos pakļauties neprasmīgai varai un GATAVĪBU apņēmīgi aizstāvēt šīs nepakļaušanās tiesības. Un vara mainījās! Šodien ir citādi. Varu, kura daudzus neapmierina, pirms 3 mēnešiem paši esam ievēlējuši. Bet IR jāapliecina, ka risinājumu kvalitāte neder un varas PAŠAPMIERINĀTĪBA ir nevietā! Klusēšana, turpretim, nebūs vis klusēšana, bet pazemīgs un melīgs apliecinājums varai, ka viss ir labi, ka viss ir kārtībā. Vēlreiz uzsveru: vardarbība nav risinājums, bet neapmierinātību slēpt šodien nedrīkst!