Vienotība: pensionēšanās vecuma palielināšanu vajag uztvert ar "vēsu prātu"

"Mani vecāki lauku saimniecībā strādā arī 80 gados. Zinu, ja man galīgi nebūs nekādas izejas, varēšu atgriezties pie saimniecības, mežiem un strādāt līdz ļoti, ļoti lielam vecumam. Manuprāt, sabiedrība saprot, ka nevar gaidīt uz valsti, sapņojot par Rietumu pensionāru dzīvesveidu, kas ļauj viņiem doties ceļojumos divreiz gadā," publiski paudis Finansu ministrs Andris Vilks (_Vienotība)_, komentējot gaidāmo pesnionēšanās vecuma palielināšanos Latvijā. Finansu ministra Andra Vilka (_Vienotība_) partijas biedrs un Saeimas deputāts Atis Lejiņš norāda, ka pensijas vecuma palielināšana līdz vismaz 65 gadiem ir neizbēgama, jo nākotnē trūks strādājošo, kas varētu pensionāriem maksāt pensijas. “Pensionēšanās vecuma palielināšanos vajag uztvert ar vēsu prātu, jo realitāte ir nepielūdzama – jau pašlaik nav, kas pensionāriem pelnītu naudu, tāda ir demogrāfiskā situācija,” norāda A. Lejiņš. Viņš atklāj, ka pats ir pensionārs, saņem 266 latus lielu pensiju un pēdējo reizi ceļojis pirms diviem gadiem, kopā ar sievu apmeklējot Poliju un Slovākijas kalnus. Vienotības deputāts Ingmārs Čaklais vispirms uzsver, ka uzticas A.Vilkam kā racionāli domājošam kolēģim. “Maniem vecākiem nebija stabilu ienākumu, mamma gāja bojā, kad biju mazs un mēs nekad ģimenē neesam rēķinājušies ar to, ka kaut kad saņemsim kaut ko no valsts, piemēram, pensiju,” atklāja deputāts. Runājot par pašreizējo situāciju, I. Čaklais norāda, ka valsts ir izzagta un ka “kopumā pilnīgi visiem ir jāsavelk jostas”. “Mums visiem ir jāatbild par to, ka pa mūsu kabatām ir kāds šiverējis. Man nav pieņemama situācija, kad kāda grupa saka – mums vienalga, man vajag manu daļu, jo situācija ar valsts budžetu nav kas ikdienišķš,” atzina I. Čaklais. Vienlaikus viņš arī atzīst, ka liela daļa sabiedrības līdz savam pensijas vecumam nemaz nenodzīvos, ņemot vērā slikto veselības aprūpi un zemo vidējo mirstības vecumu.  Vienotības deputāte Dzintra Hirša norāda, ka Latvijas situācija atšķiras no situācijas Eiropā, jo šeit vairums strādājošo savā darba mūžā nav saņēmuši to, ko patiesībā ir nopelnījuši. “Kāpēc pensionārs nevar sapņot par labklājību nākotnē? Padomju sistēmā daudzi pie dzīvokļiem tika tikai pie 40 gadiem, tāpēc maz dzima bērnu. Toties pensionēties varēja 55 gados,” norāda deputāte.Komentējot A.Vilka teikto par pensionāru ceļošanu kā neaisniedzamu sapni, viņa atzīst: “Te jau neviens pensionārs tagad necer, ka varēs ceļot. Taču mums katrā ziņā jādomā, lai tas būtu iespējams nākotnē.” Dz. Hirša atzīst, ka pesnionēšanās vecuma palielināšana līdz 65 gadiem esot neizbēgama. Taču par lielāku gadu skaitli viņa balsojot “par” roku necels, sola deputāte, jo uzskata, ka lielākā vecumā cilvēkiem parasti ir slikta veselība un tāpēc strādāt ir pārāk smagi.  Kopumā viņa vērtē A.Vilka izteikumu kā ne pārāk veiksmīgu. “Mēs, deputāti, ne vienmēr veiksmīgi izsakām savas domas žurnālistiem,” tā viņa.