Vienotības pārstāve: Būs sarežģīti izveidot vienotu partiju

_Visu nosaka naudas piesaistes mehānismu atrunāšana. Ja, par spīti valdošajai pieredzei_ ============= Par spīti Latvijas surogātvālstī valdošajām, visus sabiedrības slāņus cauraugušajām tradīcijām? "Grāmatvedībai" jābūt kārtībā. Par to savulaik (plebeju aizmirstos laikos) JL izsvieda Auderu.

_izskatās pēc smieklīga veidojuma, kas bija vajadzīgs uz vēlēšanām, lai tiktu pie varas. ... Ļoti ambiciozi ļautiņi, kam par visu vairāk gribas varu.... Absolūti bezcerīgi gadījums._ ======= Pag, pag... Par kuŗu partiju bij domāts?

Protams, ka būs komplicēta. Visu nosaka naudas piesaistes mehānismu atrunāšana. Ja, par spīti valdošajai pieredzei JL, tiks ņemti vērā PS ierosinājumi demokrātiskai un caurspīdīgai līdzekļu piesaistei partijai, nevis caur konkrētiem partijas grupējumiem, bet gan caur speciālu Vienotības izveidotu institūciju, tad viss vēl var sanākt. Katrā ziņā šeit ir runa par naudas plūsmas necaurspīdīgumu un kaut kādu "investoru" lobēšanu, kas Vienotību padara līdzīgu visām iepriekšējām partijām. Vienkārši sistēma ir tikai viena, kas līdz šim darbojusies politikā. Jāsaprot, ka naudu ziedot neviens tāpat negrib.

Spēkā esošā redakcija 11.pants. Dzīvokļa īres maksa un obligātie maksājumi Slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties, izņemot šā likuma 11.1 un 11.2 pantā noteiktos gadījumus. Dzīvojamās telpas īres maksu veido: 1) dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai, un 2) peļņa. Apsaimniekošanas izdevumi sastāv no: 1) dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem izdevumiem (mājas sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana); 2) normatīvajos aktos noteiktā dzīvojamās mājas nolietojuma (amortizācijas) atskaitījuma ēkas atjaunošanai. Ministru kabinets izdod noteikumus par metodiku, pēc kādas aprēķināmi šā panta trešajā daļā minētie apsaimniekošanas izdevumi. Papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami šādi obligātie maksājumi: 1) likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums; 2) dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes (turpmāk — zemes nomas maksa). Saeimā iesniegtais MK Likumprojekts Izdarīt likumā „Par dzīvojamo telpu īri” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 4., 20.nr.; 1998, 15., 23.nr.; 2001, 16.nr.; 2005, 2.nr.; 2007, 3.nr.; 2009, 6.nr.; 2010, 124.nr.) šādus grozījumus: 1. 11.pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā: „Dzīvojamās telpas īres maksu veido: 1) saskaņā ar tāmi noteiktā dzīvojamai mājai obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām nepieciešamo izdevumu daļa, kas ir proporcionāla attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai; 2) peļņa.”; izslēgt trešo un ceturto daļu. Īrnieku biedrības "AUSMA" priekšlikumi: 11.pantā: Izteikt 11.pantu šādā redakcijā: (1) Dzīvojamās telpas īres maksu nosaka īrnieks un izīrētājs pusēm savstarpēji vienojoties. (2) Dzīvojamās telpas īres maksu īrniekiem, ar kuriem pastāv īres tiesiskās attiecības vai ir noslēgti dzīvojamās telpas īres līgumi laika posmā līdz 2001.gada 31.decembrim, aprēķina saskaņā ar tāmi, kuru sastāda izīrētāja pieaicināts sertificēts speciālists ņemot vērā sniegto pakalpojumu kvalitāti un apjomu un kurā iekļauti: - tekošie dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamie izdevumi (mājas sanitārā kopšana, tehniskā uzturēšana, pārvaldes un apkalpojošā personāla uzturēšana); - uzkrājumi dzīvojamās mājas nolietojuma atjaunošanai (amortizācijai), mājas uzturēšanas izdevumus sadalot proporcionāli uz visiem mājas telpu lietotājiem (nomniekiem, citām vajadzībām izmantojamām nedzīvojamām un/ vai neizīrēto, neiznomāto telpu lietotājiem vai īpašniekiem); - saprātīga peļņa, ko aprēķina pēc metodes, sadalot šo peļņu proporcionāli visām mājas telpu lietojuma daļām. (3) Ja īres maksā nav ieslēgta dzīvojamās mājas nekustamā īpašuma nodokļa daļas maksa un/vai ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas mājas lietotāju daļas un mājas īpašnieks ir noslēdzis zemes nomas līgumu, mājas izīrētājs (īpašnieks) šo maksājumu daļas aprēķina atsevišķi un vienlaicīgi ar maksāšanas paziņojumu īrniekam izsniedz apliecinājumu, ka paziņojuma izsniedzējs ir šī dzīvokļa īpašnieks vai rīkojas viņa vārdā, norāda (atsevišķi zemes un dzīvokļa) īpašuma kadastrālās vērtības daļu, kas aprēķināta, izslēdzot šā panta 2.daļā norādītās mājas lietotāju daļām pienākošo maksājumu summas. Pamatojums 1.Priekšlikums saistīts ar to, lai nejauktu, atšķirtu dzīvojamo māju lietotāju kategorijas un īrniekiem neuzliktu pienākumus, kuri neietilpst vienas vai otras kategorijas telpu lietotājiem, nesajauktu katras grupas statusu un pienākumus: - (1) dzīvokļu īpašnieki, kuriem ir jāuzņemas pilna atbildība par mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un remontu; - (2) īrnieki, kuri slēdz dzīvojamās telpas īres līgumus uz brīva, savstarpējās vienošanās pamata; - (3) īrnieki, kuri denacionalizācijas rezultātā tika diskriminēti attiecībā uz dzīvokļu privatizāciju, pārkāpjot Civillikuma 1587. panta un citu normu nosacījumus un nokļuva piespiedu īres attiecībās ar jaunajiem māju īpašniekiem un/vai pārvaldītājiem; - (4) īrnieki valsts vai pašvaldību mājās. 2) Nav likumpamatoti īrniekam uzlikt pienākumus maksāt par SVEŠU ĪPAŠUMU, no kura īrnieks negūst nekādus ienākumus un labumus vai kompensēt tādu mājas uzturēšanas izdevumus daļu, kas neattiecas uz īrnieku, kā mājas uzturēšanas daļa, ko izmanto nomnieki vai daļu, kuru īpašnieki izmanto paša vajadzībām dzīvošanai vai telpa, dzīvoklis ierādīts viņa tuviniekiem vai tiek izmantots paša īpašnieka saimnieciskajām vajadzībām. 3) Uz īrnieku attiecas Civillikuma 2134.un 2138.pants un šī likuma 40.pants, kas nosaka, ka: „Izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) ar visiem tās piederumiem tādā stāvoklī, lai īrnieks varētu dzīvojamo māju (dzīvojamo telpu) lietot un iegūt no tās visu to labumu …”, kā arī mājai piederošās sastāvdaļas (kas ir pagalms, bēniņi, šķūnīši mantu vai malkas glabāšanai utt.). ko īpašnieks visbiežāk izmanto citiem mērķiem. 4) Tiesu prakse pierāda, ka īrniekam līgumos tiek uzlikta ne tikai izdevumu mājas uzturēšanas nasta, bet arī dzīvokļa remonts, kas netaisnīgi vispār un sevišķi uz tiem īrniekiem, kuri maksā paaugstinātu īres maksu pēc abpusējas vienošanās, par ko pie mums īrnieks nestrīdas un remontē, uzlabo īpašnieka mantu; 5) No šī likuma spēkā esošā 40.panta arī izriet, ka izdevumu daļa, kas saistīta nevis ar mājas uzturēšanu, bet ar mājas remontu, ko līdz šim izīrētāji sistemātiski pieprasa un pat iesniedz tiesā šādu tāmi it kā atbilstoši formulai, ko noteica jau spēku zaudējušie MK noteikumi Nr.45 desmitu tūkstošu latu apmērā un sadala uz īrniekiem, nepieminot pat nomnieku lomu šajā sakarā, proti, likumā lasām: „Ja izīrējamai dzīvojamai mājai (dzīvojamai telpai) nepieciešams kapitālais remonts vai arī remonts sakarā ar to, ka dzīvojamā māja (dzīvojamā telpa) neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, izīrētājs un īrnieks var vienoties, ka nepieciešamo remontu veic vai tā izmaksas pilnībā vai daļēji sedz īrnieks. Šādā gadījumā īrniekam ir tiesības uz attiecīgu īres maksas samazinājumu.” Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka namīpašnieki nepamatoti vēlas uzlikt pirmsreformas īrniekiem mājas atjaunošanas un tirgus vērtības paaugstināšanas izdevumus. Pat no daudzām amatpersonām Rīgas domē, no deputātiem, no pašiem īpašniekiem dzirdam – par ko lai īpašnieks remontē savu māju, viņam nav līdzekļu. Vai tad, ja es, piemēram, kā automašīnu nomas īpašnieks, iznomāšu vecas automašīnas, man ir tiesības prasīt paaugstinātu īres vai nomas maksu? 6) Ekonomikas ministrijas (EM) anotācijas 4.punkta priekšpēdējā teikumā arī norādīts, citēju „…Tādējādi tāpat kā iepriekš īrniekam nebūs jāsedz izdevumus, kas izīrētājam ir radušies, uzlabojot un attīstot dzīvojamo māju. „.. Proti, no šī citāta skaidri noprotams, ka īrniekam nav jāsedz mājas uzlabojumu un mājas attīstības izdevumi, tādēļ šī likuma normā ir precīzi jānorāda, ko vēlas panākt likumdevējs – lai novērstu savstarpējo īrnieku un īpašnieku neuzticību un naidu, izslēgtu nepamatotus strīdus kā Īres valdē, tā tiesā. 7) EM iesniegtais likumprojekts ir tumšs, neskaidrs un to var tulkot patvaļīgi, jo netiek dots iestrādāto pozīciju skaidrojums vai atšifrējums. Atsauce Anotācijā uz „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu” ir pilnīgi nekorekta, to varētu piemērot vienīgi attiecība uz īrniekiem, ar kuriem izīrētājs slēdz jaunus līgumus pēc pušu vienošanās. To, ka likums neskaidrs un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums neatrisina problēmu, atzīst arī likumprojekta iesniedzējs un autors. Anotācijas 7.punktā norādīts, citēju: „7.Cita informācija. Ņemot vērā to, ka „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” šie jēdzieni “dzīvojamās mājas pārvaldīšana” un “dzīvojamās mājas apsaimniekošana” nav definēti, praksē var rasties problēmas ar šo jēdzienu izpratni un nošķiršanu. Sākotnējā Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma redakcijā, kuru Saeimā iesniedza Ministru kabinets, šie termini bija skaidroti …” Pamatojums Priekšlikumu 4.daļai ir tāds pat kā 2.daļai, lai izslēgtu manipulācijas, strīdus, pat naidu un LAI NEAPGRŪTINĀTU TIESAS ar viltus vai maldīgiem prasījumiem. Jājautā, kas provocē šādus likumprojektus, lai vēl vairāk tracinātu īrniekus un naidotu abas puses.un grautu VIENOTĪBAS prestižu, jo projektu gatavoja EM, parakstīja Kampars.?

Ja būs sarežģīti izveidot vienotu partiju, tad manu balsi juus nedabuusiet!

Nožēlojami sīkumi laikā kad Latvija izmirst.Iesaku visiem labāk uzspiest googlē "demogrāfiskais vēzis" un izlasīt Meža rakstu ko lielie portāli nepublicē.

Pēdējais laiks tev, Dzintar,mesties uz kādu citu partiju,jo te briest sūdi.Vēl tak ir Visu Latvijai,viņiem noteikti vajadzīgi pieredzes bagāti politiķi!

Piemēram es tā arī neesmu sagaidījis pašas svarīgākās lietas: 1. Netaisnīgās un neloģiskās nodokļu sistēmas reformu pēc attīstīto valstu parauga, progresīvā ienākuma nodokļa jau tā novēloto ieviešanu. (pastāvošās nodokļu sistēmas absurdums tiešā veidā atklājas draudos pieprasīt papildus nodokļa nomaksu no ārzemēs strādājošajiem - šeit nu ir iespējams salīdzināt dažadu valstu nodokļu apmērus un ir uzskatāmi redzams, ka nodokļi netaisnīgi ir uzlikti tieši strādājošo algām, bet neskar bagātos). Nez kāpēc neviena paša priekšlikuma šajā virzienā, bet uz jautajumiem un priekšlikumiem atbildes vispār neseko. 2. Tiesiskuma iedibināšana - valsts nozadzējus cietumā ar mantas konfiskāciju! 3. Reālās ekonomikas attīstība, darbavietu radīšana, spekulatīvā tipa ekonomikas (ieskaitot bankas) ekonomikas īpatsvara un ietekmes būtiska mazināšana. Faktiski par nevienu no šiem jautājumiem nav pat nekādu priekšlikumu ko likt uz balsošanu. Tā vietā tiek dalīti amati, dibinātas komitejas prezidenta vēlēšanām utt. Deputāti un deputātes - kāds tad no jums (un jūsu padomniekiem, palīgiem utt) tur ir labums. Varbūt varam atstāt kādus 20 deputātus un pārējos atlaist - lai vācas pie visiem velniem.

Nevajaga pašiem visu sakomlicēt!

PS nāca ar skaidru ekonomisko programmu, kur visu racionālo mēģina apcirpt JL, jo uzskata, ka paši gudri.

Kur tad palika tas Ata Lejiņa minētais sabiedriskais labums pēc vēlēšanam? Piemēram,PS un SCP pirms vēlēšanām rosinātais iedzīvotāju progresīvais ienākuma nodoklis? Netiek vairs pat pieminēts!

"Silva Bendrāte kandidējusi vēlēšanās,lai rūpētos par demogrāfijas problēmas risināšanu,pensionāriem un invalīdiem." Ne mazāk un ne vairāk! Bet šī pati Silva Bendrāte(JL),būdama arī iepriekšējāsSaeimas JL deputāte ,par pensionāriem,invalīdiem un demogrāfiju,"parūpējās" tādejādi,ka 2009.gada 1.jūnijā nobalsoja "par",lai vēl par 10% un 70% tiktu samazināta pensija pensionāriem un invalīdiem(rūpes par pensionāriem un invalīdiem),par 10% vecāku un ģimenes valsts pabalsti(rūpes par demogrāfiju)! Tā,lūk! "Par" 2009.gada 16.jūnijā nobalsoja arī šeit pieminētais Dzintars Ābiķis(TP),kurš vismaz godīgi atzīst.ka kandidējot Vienotības sarakstā,viņa mērķis bija nokļūt Saeimā!

Nav ko kreņķēties, latvieši nobalsos par jebko, ka tik labi samelo!

Vienotībā nav vienotības.

Bet Vienotībai būtu jāskatās nevis gadus 2 uz priekšu,bet vismaz 8-10,lai nav tā,ka pēc gada 10 cilv.atkrīt,jo redz,ir mainījušās nostādnes!Un koalīcijas jautājumos vispār nav jābūt līnijām,ja netiek prasītas krievu valodas atzīšana,par valsts valodu.