Kādas būtu jūsu prioritātes ārlietu ministra amatā?
Redzu vienu pašu galveno uzdevumu. Tas ir jau tradicionāls Latvijas ārējā politikā un tiek pārmantots no ministra ministram. Tā ir Latvijas ārējās drošības stiprināšana. Bet tas nekad nebūs panākts galamērķis – tas ir process. Otrs ir politiskās un ekonomiskās konkurētspējas attīstība. Uzskatu, ka tādēļ vispirms ir ļoti svarīgi koncentrēties uz vienota Latvijas ārējo ekonomisko interešu mehānisma izveidi. Tādēļ būs jāprecizē tās funkcijas un atbildības, kādas pastāv starp Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, vēstniecībām un Ārlietu ministriju. Ļoti gribu attīstīt vēstniecību interesi mūsu eksportspējas veicināšanā, mūsu uzņēmēju interešu pārstāvniecībā, un investīciju piesaistē, varbūt, – pat strādājot pie konkrētiem piedāvājumiem ar dažādu nozaru uzņēmējiem. Liels darba bloks ir viss, kas saistās ar Eiropas Savienību. Vispirms tas ir ES nākamā budžeta ietvars. Te ir liels darbs priekšā sadarbībā ar citiem kolēģiem valdībā, sadarbībā ar ministru prezidentu. Protams, ES prezidentūras sagatavošanas jautājumi. Svarīga lieta ir sadarbības veicināšana mūsu reģionā, īpaši es tomēr redzu Baltijas un Skandināvijas, Polijas un Vācijas asi. Tās ir pamatprioritātes, pie kurām es gribētu īpaši piestrādāt. Dienaskārtībā tikpat svarīgi paliek jautājumi, kas arī mums ir vienmēr bijuši būtiski un tradicionāli – tā ir transatlantiskā sadarbība, sadarbība NATO ietvaros, attiecības ar ASV. Tāpat gribētu turpināt to ļoti pozitīvo dialogu, kas ir veidojies starp Latviju un Krieviju, kas lielā mērā izriet arī no Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes Krievijā, kur man arī nācās darboties tās sagatavošanā un saturisko jautājumu risināšanā.
Būdams ministrs, uzņemsieties atbildību arī par nākošās valdības darbu kopumā. Vai esošā koalīcija būtu stiprināma?
Šobrīd paredzēt koalīcijai drīzu galu vai stiprināšanu ir pāragri. Būtiski ir izveidot šo koalīciju, kas ir tapusi samērā grūti un ļaut tai sākt strādāt. Koalīcija sevi pārbaudīs darbos – priekšā nākošā gada budžets, darbs pie valdības deklarācijā paredzētā. Jāsāk strādāt, jāredz kā darbojas esošais modelis, jāizdara viss, lai koalīcija srtrādātu maksimāli efektīvi. Cik tas ir no manis atkarīgs, es centīšos to izdarīt.
Kādas ir esošā koalīcijas modeļa priekšrocības?
Viena no priekšrocībām – lai cik tas ir ironiski neskanētu – ir tā, ka koalīcija ir tapusi ļoti grūti. Par ļoti daudziem būtiskiem jautājumiem ir notikušas plašas debates un lieli strīdi. Un ir panākti svastarpēji kompromisi, kas dod labu pamatu vairākās jomās, kas ir ierakstīts gan valdības deklarācijas modelī gan koalīcijas līgumā. Lai kā ir gājis politiskajā procesā, bet tomēr šodien ir 56 Saeimas deputāti, kas pauž tai atbalstu. Tas ir pietiekams priekšnoteikums, lai koalīcija strādātu.
Kādas savukārt vārētu būt galvenās problēmas koolīcijā?
Es nesauktu to par galveno problēmu. Sauktu to par sadarbības veidošanās posmu, kas nedrīkst prasīt ļoti ilgu laiku, bet zināmu laiku tas prasīs. Ir vajadzīgs laiks, lai ministru kabinents iestrādātos kā komanda, lai parlamentā pārstāvētās frakcijas un deputāti savstarpēji sastrādātos.
Kādēļ jūs neesat iestājies Zatlera Reformu partijā?
Tad, kad beidzu darbu Valsts prezidenta kancelejā, jutu, ka man ir nepieciešams zināms laika posms, lai saprastu, ko es gribētu dzīvē tālāk darīt. Laiks, lai atvilktu elpu. To esmu teicis arī piektdien vakarā, uzrunājot ZRP Rīgas nodaļas dalībniekus – tā ir izšķiršanās, par kuru es domāšu, bet atrašanās vai neatrašanās partijā nav tas, kas noteiktu manas kvalitātes ministra darbā. Šo jautājumu izsvēršu, bet šobrīd būšu atturīgs, negribu prognozēt, kurā brīdī šis lēmums tiks pieņemts. Negribu stāties partijā tikai konkrētu amatu dēļ. Tam tomēr ir jābūt daudz nopietnākam pamatam.
Bijāt blakus Valsts prezidenta, kad viņš pieņēma lēmumu atlaist Saeimu. Kāds šodien ir jūsu vērtējums notikušajam?
Notikušas trīs svarīgas lietas. Pirmā, tas tomēr ir jauns politiskās atbildības latiņas paaugstināšanas līmenis. Otrā, tas ir labs signāls vēlētājiem, ka pašas par sevi ārkārtas vēlēšanas bez vēlētāja ļoti aktīvas, ļoti kritiskas lietu izvērtēšanas, arī nav visu problēmu risinājums. Trešā, rīkojums Nr.2 ir parādījis, ka šī Satversmes forma ir ļoti darbotiesspējīga, turklāt darboties labāk nekā daudzi, tostarp ari es, iepriekš domājām. Neteiktu, ka kaut kas pamatā ir mainījies uzskatu sistēmā, kas man ir saistībā ar rīkojumu Nr.2. Nedomāju, ka mēs varētu runāt būtiskām izmaiņām. Tāpēc joprojām domāju, ka rīkojums Nr.2 bija pieņemts vadoties no tiem apstākļiem, kādi bija tolaik. Tas bija savlaicīgs, bet tie procesi, kas ir bijuši gan ārkārtas vēlēšanu laikā, gan ir tagad, liecina, ka ļoti daudz ir atkarīgs ne tikai no politiķiem, bet arī no vēlētājiem.
Jūs esat saņēmis pārmetumus publiskajā telpā, ka nebūdams ZRP biedrs esat ZRP pelēkais kardināls. Kā varat to komentēt?
Pelēkie kardināli savā darbībā vispirms vadās no tā, ja viņiem ir finansiāli resursi vai ietekmes sviras. Piedodiet, man tādu resursu nav. Neesmu partijas finansētājs, nav man arī citu ietekmes resursu. Tiem, kar runā par pelēkajiem kardināliem vajadzētu vispirms precizēt, ko viņi ar to saprot. Ja kāds domā, ka partijas lēmumu ietekmēšana ir iespējama no viena cilvēka puses, tad piedodiet, tas arī ir mazliet smieklīgi. Vienam ietekmēt tik daudz un dažādus cilvēkus, manuprāt, vienkārši nav iespējams. Es aicinātu meklēt citus motīvus viena otra cilvēka rīcībā, kas vienu vai otru iemeslu dēļ ir nolēmis turpināt savu politisko karjeru savādākā plāksnē, nevis šajā vai citā partijā.