Uzņēmēja uzskata, ka nozīmīga loma viņas nomelnošanā un kriminālprocesu safabricēšanā bijusi māklerim Raimondam Štālbergam, kurš patlaban pats apsūdzēts par naudas izspiešanu no I.Vilkastes un V.Vaškeviča automašīnas dedzināšanas organizēšanu. Lai izspiestu naudu, viņš esot izmantojis savus un tēva sakarus ar vairākām KNAB un citu iestāžu amatpersonām. Tieši pamatojoties uz R.Štālberga iesniegumiem, esot sākti vairāki kriminālprocesi.
Sūdzība nosūtīta KNAB priekšniekam Normundam Vilnītim, kā arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Nacionālajai drošības padomei, Tiesībsarga birojam un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. KNAB šo sūdzību ir pārsūtījis Ģenerālprokuratūrai, kas patlaban lemj par dokumenta tālāko virzību. Savukārt Valsts prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa, aizbildinoties ar Iesniegumu likumā noteiktajiem informācijas izpaušanas ierobežojumiem, atteicās sniegt jebkādus komentārus par šo sūdzību.
Sūdzība sastāv no sešām nodaļām, un tajā izklāstītas detaļas par kriminālprocesiem, kas saistīti ar I.Vilkasti vai viņai pazīstamām personām, par Kriminālprocesa likuma pārkāpumiem, sadalot šīs lietas, par kriminālprocesu noslēpumu izpaušanu, liecinieku ietekmēšanu u.tml., liecina aģentūras LETA rīcībā nonākušais dokuments.
I.Vilkaste uzskata, ka vairāku KNAB un prokuratūras amatpersonu prettiesiskā rīcība izpaudusies, sadalot kriminālprocesus nolūkā "slēpt jaunizveidotajos kriminālprocesos tādus dokumentus no sadalāmajiem kriminālprocesiem, kas satur ziņas par KNAB amatpersonu un darbinieku pieļautajiem tiesību aktu pārkāpumiem", vairāku gadu garumā pretlikumīgi rīkojoties ar I.Vilkastes naudas līdzekļiem, vairākkārt izpaužot izmeklēšanas noslēpumus, regulāri noklausoties viņas sarunas, izsekojot viņu, kā arī īstenojot "apmelošanas kampaņu presē".
Sūdzības subjektu vidū atrodams bijušais KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs (V), biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe, bijusī izmeklētāja Alla Juraša, KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, izmeklētāji Signe Bole, Rimants Kuzma un citi, kā arī vairāki prokurori, žurnālisti un mediju amatpersonas.
Piemēram, I.Vilkaste norāda, ka šā gada 31.janvārī viņas dzīvesvietā notikušās kratīšanas laikā KNAB darbinieki fotografējuši mājā atrodamos rokaspulksteņus. Pēc sūdzības iesniedzējas domām, tā bijusi rupja iejaukšanās viņas personīgajā dzīvē. "Es pieņēmu, ka tas tika izdarīts, lai nodotu vai pārdotu šīs fotogrāfijas tālāk žurnālistiem, līdzīgi situācijai ar vīriešu kurpēm, kas tika nofotografētas manā mājā [kratīšanā 2007.gadā]," nobažījusies I.Vilkaste. Jau iepriekš presē nonākušas fotogrāfijas arī no viņas personiskā arhīva.
Uzņēmēja uzskata, ka nozīmīga loma viņas nomelnošanā un kriminālprocesu safabricēšanā bijusi māklerim R.Štālbergam un viņa tēvam Uldim Štālbergam. Viņus abus I.Vilkaste savā iesniegumā minējusi kā "personas, kas nav KNAB darbinieki, bet kopā ar KNAB darbiniekiem piedalījās sūdzībā izklāstīto prettiesisko mērķu sasniegšanā". Piemēram, R.Štālbergs nolūkā izspiest no I.Vilkastes ievērojamas naudas summas esot izmantojis savus un tēva sakarus ar toreizējo KNAB izmeklētāju Allu Jurašu un viņas vīru Juri Jurašu, kurš joprojām strādā birojā, kā arī ar izmeklētāju S.Boli un biroja vadītāja vietnieci J.Strīķi.
Par R.Štālberga ciešajiem sakariem ar KNAB liecinot, piemēram, viņa lūgums Valsts policijas darbiniekiem pēc aizturēšanas aizdomās par izspiešanu no Vilkastes - R.Štālbergs lūdzis izmeklētāju par aizturēšanu paziņots tēvam un "KNAB vadībai".
I.Vilkaste norāda, ka R.Štālbergs naudu sācis izspiest jau 2005. un 2006.gadā. Sākotnēji viņam tas arī izdevies, bet 2006.gada oktobrī viņa vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs.
Uzņēmēja atgādina, ka pēc tam kāds mēģināja nolaupīt viņas meitu, viņas mājas žogā ietriecās ar gāzes baloniem piekrauts mikroautobuss, kas eksplodēja. Tieši baidoties par savu un meitu dzīvību, I.Vilkaste lūgusi bijušo vīru Vaškeviču pārcelties dzīvot viņas mājā. Vairākkārt apdraudēts tika arī V.Vaškevičs.
R.Štālbergs viņai vairrākkārt esot klāstījis, ka tēvs ir Drošības policijas un KNAB slepenais aģents. Viņš esot saistīts arī ar organizēto noziedzību un kontrabandu.
I.Vilkaste saskaitījusi, ka tieši pēc R.Štālberga iesniegumiem ir sākti vismaz deviņi ar viņu saistīti kriminālprocesi. Piemēram, 2006.gada oktobrī pēc R.Štālberga iesnieguma sākts kriminālprocess par to, ka I.Vilkastes birojā viņam it kā nozagts 200 000 eiro (140 000 latu) vērts Rolex pulkstenis, savukārt 2007.gada martā pēc R.Štālberga iesnieguma sākts līdzīgs kriminālprocess par Vilkastes biroja telpās viņam it kā nozagtu mobilo tālruni Vertu.
2007.gada jūlijā pēc R.Štālberga iesniegumiem sākti divi kriminālprocesi par viņam piederošās SIA BH datorprogrammas piesavināšanos un par BH piederošo mēbeļu piesavināšanos. Abi gadījumi it kā notikuši I.Vilkastei piederošajās un BH izīrētajās telpās.
2007.gada augustā pēc R.Štālberga iesnieguma sākts kriminālprocess par draudiem, kurus it kā I.Vilkastes uzdevumā viņam izteikušas trešās personas, bet divus mēnešus vēlāk - vēl divi kriminālprocesi par dokumentu viltošanu, ko it kā izdarījusi I.Vilkaste.
Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka atsevišķi kriminālprocesi apzināti sākti tieši pēc tādiem Krimināllikuma pantiem, kas paredz lietu piekritību KNAB. Citi kriminālprocesi mākslīgi sadalīti pēc analoģiska principa, lai par procesa virzītāju kļūtu KNAB, kurā strādā Štālbergiem pazīstamas personas, uzskata I.Vilkaste.
R.Štālbergs patlaban pats nonācis uz apsūdzēto sola vairākos kriminālprocesos - viņš tiek tiesāts gan par naudas izspiešanu no I.Vilkastes, gan arī par komercnoslēpumu saturošus dokumentu nolaupīšanu no I.Vilkastes biroja telpām. Pēdējā no apsūdzībām tiek vērtēta tajā pašā kriminālprocesā, kurā drošībniekam Edgaram Gulbim inkriminēta V.Vaškeviča automašīnas dedzināšanas atbalstīšana un virkne citu noziegumu. Šo lietu aiz slēgtām durvīm izskata Rīgas apgabaltiesa.
Savukārt I.Vilkaste uz tiesas sola sēdusies par kukuļa došanu Rīgas domes amatpersonām, lai it kā mainītu teritorijas plānojumu īpašumam Mežaparkā, Rusova ielā 1, taču arī šajā lietā kā liecinieks, kas liecinājis pret I.Vilkasti, ir iesaistīts R.Štālbergs. Vēl tiesā atrodas kāda krimināllieta, kurā pēc panta par tiesas lēmuma tīšu neizpildīšanu vai tā izpildes kavēšanu apsūdzēta I.Vilkastes 77 gadus vecā mājkalpotāja Ņina Mihailova, kura 2008.gada pavasarī neatvēra durvis KNAB darbiniekiem, kas bija ieradušies veikt kratīšanu I.Vilkastes dzīvesvietā.
"Biedē tas, ka es vairs nezinu, kur meklēt aizsardzību - visas prettiesiskās darbības notiek pilnīgi atklāti, ar prokuroru un dažu medijos esošo personu atbalstu, kas nozīmē to, ka šajā sūdzībā minēto KNAB un prokuratūras amatpersonu savstarpējā "sadarbība" valsts represīvā aparāta izmantošanā savu prettiesisko mērķu sasniegšanā ir ilgstoša un cieša," raksta I.Vilkaste.
Sūdzības iesniedzēja secinājusi, ka viņa Latvijā vairs nevar justies aizsargāta no noziedznieku apdraudējumiem, "jo likumu pārkāpēji pārstāv valsts izpildvaru, tai skaitā valsts pārvaldes institūciju, kurai ar likumu ir uzlikts pienākums cīnīties ar noziedzību".
I.Vilkaste lūdz sūdzības saņēmējiem veikt dienesta pārbaudi sakarā ar viņas norādītajiem faktiem, informēt par izmeklēšanas gaitu, tai skaitā par to, vai viņa ir bijusi novērota un izsekota, pārbaudīt, vai KNAB amatpersonu rīcībā ir saskatāmas noziedzīgu nodarījumu pazīmes, saukt atbildīgās personas pie likumā noteiktās atbildības, kā arī nepieļaut cilvēku, par kuriem Vilkaste sūdzas, piedalīšanos sūdzībā minēto faktu izmeklēšanā.