Likumprojektā bija paredzēta iespēja amnestēt par Latvijas neatkarību balsojušās personas, tāpēc toreizējā Saeimas opozīcija to saistīja ar bijušā Augstākās padomes deputāta Aivara Lemberga interesēm. Jautājumu par J.Grīnberga rīcību vēlāk skatīja arī ZAP. Tās pārstāvis Saulvedis Vārpiņš informēja LETA, ka padomes locekļi vienojušies - advokātiem būtu jāatturas no tādām darbībām vai privātas iniciatīvas, kas var radīt šādas sekas.
Piektdien J.Grīnbergs savu rīcību skaidroja šādi:
"Atskatoties uz problēmām, kas pārskata periodā izvirzītas padomes sēdēs, nevar nepieskarties advokatūras ierosinājumam par amnestiju sakarā ar valsts 90 gadu pastāvēšanas jubileju. Tajā laikā mūsu iniciatīvu plaši komentēja plašsaziņas līdzekļos, pie tam komentāri pārsvarā nebija labvēlīgi.
Atcerēsimies, kāda bija situācija problēmas rašanās laikā.
Pagājušā gada rudenī Amnestijas likumu Saeimai lūdza pieņemt baznīcas pārstāvji. Neilgi pirms 18.novembra priekšlikums tika noraidīts. Tad daži advokāti, kā arī citi juristi vērsās pie mums padomē ar lūgumu atkārtoti rosināt Amnestijas likuma pieņemšanu. Ņemot vērā šī Satversmē paredzētā humānā akta pieņemšanas iespēju mūsu valstij tik svarīgā datumā, kā arī cietumu pārslogotību un pārlieku lielo finanšu tēriņu to uzturēšanai, padomes vadība izšķīrās par attiecīga likumprojekta iesniegšanu Saeimai. Protams, projekts varēja būt labākā kvalitātē un to pirms nosūtīšanas vajadzēja arī apspriest padomes sēdē, taču laika tam vairs nebija. Tāpēc, lai izvairītos no pārmetumiem par novēlotu projekta iesniegšanu, to Saeimai nosūtīja ar priekšsēdētāja parakstu, kas nav pretrunā Advokatūras likumam un mūsu statūtiem.
Ja vien būtu politiskā griba, tad Saeimā, izmantojot savus resursus, likumprojektu varēja noslīpēt, jo tam laiks pietika. Tomēr laikam šīs gribas nebija. Par to liecina arī fakts, ka visai skopi tiek izmantots Satversmē paredzētais apžēlošanas institūts, kaut gan Valsts prezidents, 2009.gada novembrī tiekoties ar padomes pārstāvjiem, pauda vēlmi to piemērot plašāk. Tas gan pagaidām nav jūtams. Iespējams, ka šādu rīcību kavē nepietiekama sabiedrības pārstāvju iesaistīšana, jo, atšķirībā no pirmskara laika un pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu prakses, tagad pie Valsts prezidenta kancelejas vairs nedarbojas Apžēlošanas komisija."