Pēc viņa vārdiem, ir pilnīgi naivi domāt, ka vizīte ir tā, kas nodrošina papīros rakstīto vienošanos realizāciju darbībā. "Vizīte ir tā, kurā tiek panāktas vienošanās, ka šis kurss ir ilglaicīgs un vērsts uz sadarbību un ka nebūs politiski zigzagi vai politiski sitieni zem jostasvietas," teica prezidents.
Viņš norādīja, ka ikvienam līmenim pašam jāseko līdzi, jānāk ar savām idejām un jārīkojas, lai sadarbība būtu un būtu konkrēti rezultāti.
Valsts prezidents apņēmies rīkoties attiecībā uz starpvalstu vēsturnieku komisiju, proti, uzreiz pēc Jaunā gada viņš runāšot ar vēsturniekiem.
"Uzturēsim kontaktus, lai nekas, kas ir sasniegts, nepaliek tikai uz papīra. Lai būtu turpinājums darbos. Mēs gribam sasniegt drošības, stabilitātes sajūtu, teikšu vairāk - pašpārliecinātības sajūtu pašā Latvijā. Mums jāceļ sava kompetence, sava iniciatīvas ambīcija. Mēs esam gatavi darboties, pelnīt, sadarboties, lai mūsu valsts dzīvotu labāk, lai mūsu cilvēki dzīvotu labāk," sacīja Zatlers.
Vaicāts, vai "Gazprom" piedāvātais gāzes iepirkuma cenas samazinājums saņemts pret kādu politisku reveransu, viņš teica, ka šīs vizītes gaisotnes ieguvums ir tas, ka netika jaukti kopā jautājumi, kas pēc būtības ir atsevišķi - politiskie un ekonomiskie.
Viņaprāt, ir būtiski par divu valstu sadarbību runāt visaugstākajā līmenī - Eiropas Savienības (ES), kā arī NATO un Krievijas attiecību kontekstā, runāt arī par divpusējām problēmām, saskaņot viedokļus, tuvināt tos, ja tie ir atšķirīgi, noskaidrot, kāda ir katras valsts pozīcija augstākajā politiskajā līmenī.
"Šīs sarunas bija raksturīgas ar to, ka tās bija tiešas, atklātas un par visu jautājumu spektru. Tā ir tā atmosfēra, kādā šīm sarunām ir jānotiek. Vienojāmies, ka šādi dialogi tiks turpināti," teica Zatlers.
Politiskajā līmenī viens no apspriestajiem jautājumiem bija bezvīzu režīms starp ES un Krieviju. "Tas ir jautājums, ko apspriež daudzu valstu galvaspilsētās Eiropā, un tas ir jautājums, kas interesē arī Krievijas pusi."
Zatlers uzsvēra, ka Latvija pati gājusi cauri šādam procesam - no pilnīgas izolācijas līdz vīzu režīmam, līdz bezvīzu režīmiem un beidzot ar dalību Šengenas zonā, tādēļ mēs labi izprotam, kādus uzdevumus tas uzliek valstij un kādu laiku tas prasa.
Vaicāts, vai Latvijas pozīcija, atbalstot tūlītēju šī procesa virzību, ir saskaņota ar pārējo Baltijas valstu viedokli, viņš norādīja, ka bezvīzu režīms ir kopīgā ES politika.
Zatlers atzina, ka ES interesē, kāda ir robežvalsts pozīcija. Viņaprāt, ir svarīga Latvijas stāja, spējas nodrošināt režīmu tīri tehniski, lai nebūtu nekāda narkotiku plūsma un nelegālā imigrācija. "Ja esam gatavi, arī citas valstis ir."
Attiecībā uz nemilitāro kravu tranzītu uz Afganistānu Krievija apstiprinājusi, ka atbalstīs tranzītu otrā virzienā - no Afganistānas uz NATO valstīm, no kā liela daļa varētu iet caur Latviju.
"Tikām uztverti kā ES un NATO dalībvalsts ar savu pozīciju," žurnālistiem stāstīja Zatlers.
Krievijas puse vairākkārt uzsvērusi, ka šī ir pirmā oficiālā Latvijas valsts vadītāja vizīte Krievijā, lai gan 1994.gadā toreizējais prezidents Guntis Ulmanis brauca parakstīt PSRS armijas izvešanas līgumu.
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs žurnālistiem vizītes laikā skaidroja, ka abām valstīm ir atšķirīgas nianses protokolā, ko nosaka vizīšu statuss.