Ziemeļatlantijas līguma organizācijai 60 gadu: spēks ir vienotībā
Tomēr NATO nav zaudējusi savu būtisko nozīmi kā tāda organizācija, kura radījusi iespēju miljoniem cilvēku dzīvot mierā un drošībā vienā no pasaules stabilākajiem reģioniem, kā tāda organizācija, kurai, par spīti tam, ka tā bieži tiek kritizēta, daudzas valstis vēl aizvien vēlas pievienoties un no kuras neviena valsts nevēlas izstāties.
Manuprāt, NATO dalībvalstis uz šo transatlantiskās aizsardzības un drošības organizāciju tās 60.gadskārtā skatās no diviem dažādiem punktiem.
Valstis, kuras NATO pievienojās pēc Otrā pasaules kara un baudīja kolektīvās drošības garantijas aukstā kara laikā, ir gatavas veltīt visu savu uzmanību jaunas stratēģiskās koncepcijas izstrādei, bet jaunās dalībvalstis, kuras vēl aizvien nejūtas droši sakarā ar teritoriālās vienotības pārkāpumiem Krievijas un Gruzijas konflikta rezultātā, meklē apliecinājumu tam, ka NATO joprojām ir nesatricināmi uzticīga tiem kolektīvās drošības standartiem, kas tai palīdzējuši saglabāt savu vadošo un vēsturisko lomu daudznacionālo valstu apvienību annālēs.
Šobrīd mums drīzāk ir nepieciešams nevis pārveidot NATO, bet pārskatīt dažus pamatpieņēmumus attiecībā uz tās politiskajām un militārajām operācijām.
Lai gan Afganistānai ir būtiska nozīme terorisma apkarošanā, NATO veiksme vai neveiksme šajā valstī nedrīkst kļūt par pašas organizācijas turpmākās pastāvēšanas kritēriju. Ja misija Afganistānā izrādīsies neveiksmīga, tad par neveiksmes cēloni nāksies atzīt gan to, ka visi iesaistītie dalībnieki nav spējušai izstrādāt vienotu sadarbības koncepciju, gan arī to, ka finansiālā un militārā slodze, kas Amerikas Savienotajām Valstīm bija jāuzņemas šajā reģionā, netika sadalīta līdzvērtīgi.
Vēl viens pieņēmums ir tāds, ka mūsdienās drošības apdraudējumi rodas tikai ārpus eiroatlantiskās kopienas. Šā pieņēmuma aplamību pierādīja gan Krievijas un Gruzijas konflikts, gan nesen sākusies cīņa par resursu kontroli Galējos Ziemeļos, gan arī enerģētikas izmantošana par politisko manipulāciju un politiskās kontroles līdzekli. Esmu stingri pārliecināta, ka mums, pirms atveram jaunas robežas citviet, ir jānosargā brīvība tās vecajās robežās kontinentālajā Eiropā, piedāvājot iespēju iestāties NATO visām valstīm, kuras to vēlas un atbilst dalības kritērijiem.
Turklāt tiek pausts arī tāds viedoklis, ka NATO būtu jāuzņemas garantēt drošību visā pasaulē. NATO, lai gan jau tagad ir pārsniegusi savas militārās iespējas, tomēr politiskajā ziņā var kļūt par tādas globālas drošības sistēmas stūrakmeni, kura balstītos uz politiskā dialoga paplašināšanu ar citām pasaules drošības organizācijām, kas turas pie tādām pašām saistībām un principiem, kādi ir iemiesoti NATO dibināšanās līgumā. NATO kā organizācija ir guvusi panākumus tādēļ, ka tās lēmumu pieņemšanas mehānismi ir vienkārši un efektīvi. Šī ir tā sarkanā līnija, kuru nevajadzētu pārkāpt, apsverot globālu politisko un militāro partnerību veidošanas iespējas.
Visbeidzot, NATO spēks lielākā mērā būs atkarīgs nevis no tās spējas reaģēt uz jauniem drošības apdraudējumiem, bet no globālās ekonomiskās krīzes sekām, kuru dēļ dalībvalstis var sākt rūpēties tikai par savām šaurajām nacionālajām interesēm, nevis par plašajām kopējās drošības interesēm. Šāda tendence var mazināt NATO aizsardzības spējas, jo ikviena dalībvalsts var kļūt par bīstamu robu organizācijas kolektīvās drošības vairogā. Pārfrāzējot bijušā ASV Valsts departamenta pārstāvja Dena Hamiltona vārdus, var teikt, ka NATO uzdevums ir veidot vienotību vai importēt nevienprātību.
NATO spēks balstās galvenokārt uz transatlantisko attiecību pastiprināšanos, un patiesi efektivizējot savas attiecības ar ES, NATO var paaugstināt savas spējas garantēt drošību.
Tuvojoties savai 60.gadadienai, NATO ir jāapzinās gan iekšējās, gan ārējās problēmas, jo šīs organizācijas nākotne un ilgtspēja ir atkarīga no visu tās dalībvalstu savstarpējās uzticības pakāpes.
Tādēļ vienotība attiecībā uz mērķi un solidaritāte attiecībā uz rīcību ir vislabākās dāvanas, ko transatlantiskā alianse var pati sev pasniegt savā 60.gadadienā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.