Viņa secina, ka liela daļa latviešu iegrimuši pilnīgā bezcerībā un zaudējuši veselīgu spriestspēju. "Apātija un neticība savai nākotnei neatkarīgā valstī ir tas, ko gadu desmitiem mācīja padomju Latvijas skolās, pieminot brīvo Latviju tikai ar ironiju, naidu un izsmieklu. Šāda attieksme dīvainā un nožēlojamā kārtā pārtransformējusies uz šodienu, uz mūsu atjaunoto Latviju," komentārā _Latvijas Avīzē _vērtē A.Žīgure.Viņa uzskata, ka šāda attieksme no tautas apziņas ir jāizravē, "no tās jātiek vaļā tāpat kā no latvāņiem Latvijas laukos". A.Žīgure aicina cilvēkus saņemsimies – "kas zina, varbūt šī ir pēdējā iespēja".
Kā pozitīvu piemēru viņa min Igauniju.
"Tik daudz laika aizlaists zudumā, bezjēdzīgi zūdoties. Mācīsimies no labiem paraugiem, no valstīm un cilvēkiem, kā to dara kultūras tautas. Mums ir tik daudz izglītotu, garīgi možu un godīgu sava darba darītāju, viņi ir visās jomās. Domājot par priekšā stāvošo izvēli, jāapzinās, ka Latvija nav nolemta izvēlēties sev nelaimi, ja pati to nevēlas. Var izvēlēties godīgu valsti, tāpat kā pirms 20 gadiem kļūstot par paraugu citiem," spriež A.Žīgure.
Viņa norāda: "Nevar iedomāties, ka igauņi nicinātu savu valsti un viņiem būtu pilnīgi vienalga, kādā virzienā valsts attīstās. Nevar iedomāties, ka igauņi būtu ar mieru pārdot savu valsti vai atkal un atkal uzticētos politiķiem, kuri reizi pēc reizes darbībā pierādījuši, ka sabiedrības intereses stāv tālu aiz personīgajām un partijiskajām."
"Nevar iedomāties, ka igauņi vispār nedotos balsot," piebilst rakstniece. Pretējā gadījumā arī igauņi, viņasprāt, justos tikpat nospiesti un nedroši par nākotni kā viņu dienvidu kaimiņi.