Viņa arī piebilda, ka Latvijas teritoriālajos ūdeņos tāda zilaļģu koncentrācija, kas varētu kļūt bīstama, parasti nav sastopama un diez vai arī šovasar, kad laiks ir ļoti silts, situācija varētu mainīties.
Arī iekšējos ūdeņos - upēs, ezeros un dīķos - zilaļģes šogad nav manītas, sacīja Veselības inspekcijas pārstāve Ieva Raboviča.
Veselības inspekcijas Vides veselības speciālisti paskaidroja, ka zilaļģu savairošanās Baltijas jūrā, vairāk gan Skandināvijas piekrastes rajonos, ir regulāra parādība un atkārtojas katru gadu. Speciālisti norādīja, ka Latvijas iedzīvotājiem pašlaik nav pamata uztraukumam par zilaļģu savairošanos jūras piekrastes peldvietās, kā arī nevajadzētu jaukt jūras piekrastē izskalotās makroaļģes, kas veido tā dēvētos jūras mēslus, ar zilaļģēm.
Pasaules Dabas fonds (WWF) brīdina, ka siltā laika, lēno vēju un bagātīgo uzturvielu dēļ Baltijas jūrā šovasar savairojušās zilaļģes, kas apdraud daudzu jūras organismu dzīvību un ir kaitīgas arī cilvēkiem.
Saskaņā ar WWF sniegto informāciju zilaļģes pašlaik apklāj 90% Baltijas jūras virsmas jeb gandrīz 377 000 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Aļģu paklājs, kas stiepjas no Somijas krastiem garām Kuršu kāpām līdz Vācijai piederošajai Rīgenes salai, ir skaidri saskatāms no kosmosa uzņemtos attēlos un ir lielākais, kāds redzēts kopš 2005.gada, norāda fonda pārstāvji.
Dabas aizstāvji uzsver, ka tā dēvētā aļģu ziedēšana ir dabiska parādība, taču šogad nemainīgi augstās gaisa un ūdens temperatūras un lēnā vēja dēļ, kā arī pārmērīgā uzturvielu daudzuma dēļ zilaļģes savairojušās īpaši lielā koncentrācijā.
Kā vienu no galvenajiem zilaļģu vairošanās iemesliem pētnieki min pārmērīgu lauksaimniecības zemju mēslošanu, jo neizmantotās uzturvielas pa upēm un citiem ūdensceļiem pakāpeniski nonāk Baltijas jūrā.
Zilaļģes ir toksiskas, un ar tām piesārņots ūdens ir bīstams arī cilvēka veselībai.
Pēc peldēšanas vietā, kur sastopamas zilaļģes, uz ķermeņa var parādīties ādas apsārtums un izsitumi, var būt acs gļotādas kairinājuma simptomi, kā arī vispārējs vājums. Vēlākā laikā var attīstīties tādas veselības problēmas kā slikta dūša, vemšana, sāpes vēderā, caureja, spontānas muskuļu saraušanās, dermatīts, nelieli ādas apdegumi un alerģiskas slimības.
Cilvēku vidū lielākā riska grupa ir mazi bērni un vecāki cilvēki, kuru jutība ir paaugstināta. Pieaugušie ar nopietnu saindēšanos saskaras reti, visbiežāk iegūstot ādas iekaisumus, acu iekaisumus, kakla un galvassāpes. Ūdenstilpē, kurā konstatēta potenciāli toksisko aļģu klātbūtne, ir aizliegts peldēties, zvejot zivis, kā arī lietot ūdeni mājdzīvnieku dzirdināšanai.
Par aļģu attīstību vecinošiem faktoriem tiek uzskatīta ūdens temperatūra virs 16 grādiem, stāvošs ūdens, bezvēja laiks un augsta organisko vielu un fosfora koncentrācija.