Pēcapmaksas paziņojums – tā oficiāli sauc sarkano kvīti, ko uz sava auto vējstikla atradīs par pašvaldības stāvvietu nesamaksājušais šoferis. Ja šis paziņojums tiek ignorēts mēnesi, Rīgas satiksme to var piedzīt no transportlīdzekļa turētāja vai īpašnieka.
Ernst&Young veiktajā auditā konstatēts, ka 2017. gadā no autostāvvietu pakalpojumiem kopā Rīgas satiksmes ieņēmumi bija 12,5 miljoni eiro, no kuriem 1,8 miljoni iekasēti no pēcapmaksas paziņojumiem. Savukārt pērn šie ieņēmumi bija attiecīgi 13,6 miljoni un 1,7 miljoni eiro.
Parādu piedziņu nodrošina SIA Konsultatīvā sabiedrība Conventus. Par slikto parādu piedziņu 2017. gadā Rīgas satiksme šai SIA samaksāja 1,026 miljonus eiro, bet 2018. gadā – 943 tūkstošus eiro. de facto zināms, ka Ernst&Young Rīgas satiksmei iesaka izvērtēt parādu piedziņas konsultanta darba efektivitāti.
Bijušais Rīgas satiksmes pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss šonedēļ LTV raidījumā 1:1 par to arī pauda šaubas: “Tas nav normāli, to es arī saku. Tas ir viens no aspektiem, ka jāpadara šī parādu piedziņa efektīvāka. Vai nu tur ir jāiesaista, piemēram, pašvaldības policija vai nu, līdzīgi kā ar fotoradaru parādiem vai “Apstāties aizliegts” kur ir zīmes, kur ir sodīti autovadītāji, tehnisko apskati nevar iziet, vai kaut kādi citi mehānismi. Es saprotu, ka šī parādu piedziņa ir bijusi neveiksmīga, izmaksas ir milzīgas un tirgū šis pasākums un pakalpojums citiem komersantiem maksā daudz lētāk.” Šis esot kārtējais darījums, kas būtu jāanalizē un jāmeklē iespējas Rīgas Satiksmei nepārmaksāt par pakalpojumu, ko citi saņemot lētāk, uzskata Matīss.
Rīgas satiksmē de facto noskaidroja, ka līgums par parādu atgūšanas pakalpojumiem ar Conventus noslēgts 2014. gada nogalē, tā termiņš – pieci gadi. Jaunieceltais Rīgas satiksmes pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis stāsta: “Conventus bija vienīgais pretendents, kas iesniedza. Interese bija, bet tas darbiņš jau nav tik vienkāršs būtībā. (..) Nu tiešām, ja tā skatāmies visus tos faktus, labs līgums īstenībā. Normāls līgums par labu cenu, pie tam godīgi noslēgts. Nav tur kaut kādi brīnumi, ja jau neviens nepieteicās.” Saulītis skaidroja, ka Conventus parādus piedzen ne vien no nemaksātājiem par stāvvietām, bet arī no sabiedriskā transporta bezbiļetniekiem.
To rakstiskās atbildēs norāda arī Conventus, kas ir sašutuši par Ernst&Young secinājumiem. Rīgas satiksmes maksājumos uzņēmumam ietilpst ne vien ārpustiesas parādu atgūšana, bet arī tūkstošiem tiesvedības procesu, tai skaitā valsts nodevas par tiem, turklāt tie varot vilkties gadiem ilgi.
Viens no Conventus līdzīpašniekiem un valdes locekļiem Jānis Krastiņš sarunā ar de facto norādīja, ka Rīgas satiksme nav vienīgais uzņēmuma klients autostāvvietu nozarē: “Nu, iedomājieties, ja ar mums strādā praktiski visi Latvijas lielākie stāvvietu operatori, tad nu par ko tas liecina? Visiem mēs esam neefektīvi, tāpēc mūs izvēlas? Nu, tas ir absurds!”
2016. gada nogalē Conventus nopirka juridisko pakalpojumu firmu Lex Interpretis. Tikai šā gada janvārī vēsturiskais nosaukums mainīts uz SIA CCS. Lex Interpretis savulaik dibināja advokāts un ilggadējs Rīgas mēra Nila Ušakova padomnieks Jānis Dzanuškāns ar brāli, vēlāk starp īpašniekiem bija viņa sieva, bet nu jau desmit gadus oficiālas saistības ar uzņēmumu Dzanuškānam nav. Laikā no 2011. līdz 2016. gadam Lex Interpretis tika pie vairākiem juridisko pakalpojumu līgumiem galvaspilsētas struktūrās, piemēram, Rīgas pašvaldības policijā un Rīgas namu pārvaldniekā.
Conventus valdes loceklis Krastiņš apgalvoja, ka uzņēmums nopirkts, lai veidotu biznesu kopā ar lietuviešu partneriem. Dzanuškāns ar pirkumu nekādi neesot saistīts. Jāpiebilst, ka kopš 2017.gada tagad nu jau Conventus ir ticis pie diviem juridisko pakalpojumu līgumiem ar Rīgas namu pārvaldnieku - kopā 600 tūkstošu eiro vērtībā.
Conventus 2017. gada pārskats liecina, ka no Rīgas satiksmes nākušais miljons eiro veido gandrīz pusi no uzņēmuma apgrozījuma, bet pagājušā gada pārskats vēl nav pieejams. Maz ticams, ka Rīgas satiksme tagadējo līgumu lauzīs, jo par to ir jābrīdina pusgadu iepriekš.Tomēr nākotnē par parādu piedziņas pakalpojumiem Rīgas satiksme varētu maksāt mazāk. Daļa no parādniekiem samaksā jau pēc brīdinājuma vēstules saņemšanas, taču arī tam līdz šim vajadzēja parādu piedzinēja palīdzību. Rīgas Satiksme pati nevar noskaidrot auto turētāju, bet zvērināti advokāti šīm ziņām klāt tiek. Beidzot ir sagatavotas izmaiņas, kas ļaus transportlīdzekļu valsts reģistrā ielūkoties arī uzņēmumiem, kam deleģētas pašvaldību autonomās funkcijas. To de facto apliecināja CSDD.
“Tas tiešām būtu saprātīgi, to pirmo stadiju... ja tā pirmstiesas stadija pārietu Rīgas satiksmei, tas būtu loģisks lēmums. Neskatoties, ka tas darbaspēkus būs nepieciešams varbūt nedaudz kvalificētāks, bet, nu, teiksim, paziņojumus jau nevajag ar juridisko izglītību gatavot. Tas ir arī masveida produkts, tā varētu teikt,” par tuvākās nākotnes iecerēm autostāvvietu parādu piedziņā stāstīja Rīgas satiksmes pagaidu vadītājs Saulītis.
Jāatgādina, ka gandrīz divus gadus Rīgas satiksmes valdē amatu apvienošanas kārtā ieņēma Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja vietas izpildītājs Emīls Jakrins, kurš līdz tam tam sešus gadus bija CSDD valdes loceklis. Taču šī viņa pieredze acīmredzot nekādi nelīdzēja Rīgas satiksmei piekļūt pie transportlīdzekļu reģistra jau ātrāk, secināja raidījums.