Pēc skandāla "Man-Tess" veicis vairākus pārkārtojumus savā darbībā un sola ieguldīt arī lielāku naudu tvaiku izmešu savākšanas iekārtās ar nosacījumu, ja tā rīkosies arī pārējie termināļi. Šodien tas tiek izklāstīts, tiekoties ar vietējiem iedzīvotājiem. Tikmēr pārējie ostas uzņēmumi nekādu entuziasmu šajā jautājumā neizrāda, un vienīgā iespēja izspiest no viņiem lielāku artavu vides aizsardzībā ir uzlikt to par obligātu pienākumu normatīvajos aktos, norāda laikraksts.
Patlaban tiek gatavoti grozījumi Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā 2011.-2015.gadam. Šis dokuments pieņemts tikai pagājušajā gadā, un autors ir biedrība "Baltijas vides forums". Pārsteidzošā kārtā programmā par vieglo naftas produktu izmešiem un nepieciešamību tos apkarot nav minēts pilnīgi nekas. Vien konstatēts, ka K.Valdemāra ielā veiktie mērījumi liecina par zemu benzola, toluola un ksilola koncentrāciju Rīgas centrā, kam ar brīvostas termināļiem nav nekāda sakara. Pētnieki fokusējušies galvenokārt uz putekļiem, apkuri, elektromobiļu ieviešanu, savukārt Sarkandaugavas hroniskās problēmas ignorētas.
Patlaban arī pašvaldība uztur viedokli, ka termināļu smaku problēma ir jauna. Tā parādījusies pie apvāršņa pēc tam, kad Tvaika ielā novietotā monitoringa iekārta pavasarī uzrādīja dramatisku benzola līmeņa lēcienu. Taču patiesībā šie rādījumi šādi lēkā jau gadiem.
Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis uzsver, ka problēma ir hroniska: "Tikpat sena kā paši termināļi. Jājautā, kādēļ tā netika ņemta vērā."
Atbilde uz šo jautājumu diezin vai vairs tiks meklēta, tomēr atbildīgās amatpersonas Rīgas domē, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, brīvostā un pašos termināļos ķērušās pie problēmas risināšanas.
Uzņēmuma "Man-Tess" vadītājam Kārlim Andersonam subjektīvi šķiet, ka jau šobrīd terminālis smird mazāk. Savukārt Jasinskim pieļauj iespēju, ka smird retāk.
Arī laikraksta aptaujātie iedzīvotāju pārstāvji novērojuši izmaiņas smakošanas grafikā. Inese Sileniece konstatē, ka agrāk smakojis nepārtraukti, tagad smaka tiekot laista periodiski. Taču par uzlabojumu to dēvēt vietējie atsakās. Sarkandaugavas attīstības biedrības pārstāve Alija Turlaja pieprasa radikālākus uzlabojumus: "Un mūs neinteresē, ar kādiem līdzekļiem tas tiek panākts - ar kādām tvaika nosūkšanas vai nenosūkšanas iekārtām. Mums galvenais ir rezultāts!"
Tikmēr Māris Jansons no biedrības "Kundziņsala" spriež, ka emociju karstumā nevajadzētu aizmirst, ka uzņēmums maksā nodokļus un dod darbavietas: "Nebūtu pareizi to uzņēmumu iznīcināt, kā grib visādi karojošie zaļie aktīvisti." Esot jāfokusējas uz reāli izdarāmu lietu, proti, jāpanāk tvaiku nosūkšanas iekārtu uzstādīšana, kas izmešu daudzumu mazinātu reizes desmit.
"Man-Tess" par šādām iekārtām jau domā un augustā plāno braukt uz Klaipēdu skatīties, kā tās darbojas praksē. Andersons skaidro, ka pastāv trīs tehnoloģiski veidi, kā neitralizēt izmešus: filtrēšana, saldēšana un sadedzināšana. Pagaidām priekšroka tiek dota pēdējam risinājumam. Taču par konkrētiem termiņiem runāt esot pāragri: "Mēs to darīsim, ja visi termināļi guldīs iekšā un investīcijas būs aizsargātas - nebūs tā, ka katru otro dienu tiek draudēts ar slēgšanu."
Tvaika pārstrāde iekārtas izmaksā ap 700 000 latu, tāpēc nav brīnums, ka sarunas par kopīgu rīcību ar četriem uzņēmumiem turpat kaimiņos nav vainagojušās panākumiem. Kamēr "Man-Tess" ir galvenais grēkāzis, pārējiem ir vienkāršāk nelikties traucēties, raksta "Neatkarīgā".
Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) sola, ka konkrēts mehānisms termināļu motivēšanai pievērsties šim jautājumam tiks iestrādāts Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā. Uzņēmumiem tiks prasīts izmantot modernākās pieejamās iekārtas izmešu samazināšanai. Kā stāsta vicemēra padomniece Liene Pētersone, pie konkrētiem formulējumiem sadarbībā ar vides institūcijām pašlaik jau strādājot Pilsētas attīstības departaments, un iepriekš izskanējis, ka dokumentu plānots apstiprināt septembra beigās.
Tikmēr "Man-Tess" turpina darbu pie vides uzraugu jau saskaņotā plāna gaisa kvalitātes uzlabošanai. Dzelzceļu cisternu vāki kvalitātes paraugu ņemšanas un degvielas noliešanas laikā tiek virināti biežāk, tādējādi kopumā ir vaļā īsāku laika posmu. Uz estakādes vienlaikus stāv mazāk vagonu. Plānojot kraušanas operācijas, pēc iespējas tiekot ņemti vērā laika apstākļi.
Ietilpīgāks pasākums ar lielāku efektu būs cauruļvada rekonstrukcija uz Kundziņsalu. Kopā ar projekta saskaņošanu tas aizņems aptuveni astoņus mēnešus, bet pēc tam lielākā daļa kuģu kraušanas operāciju no Sarkandaugavas tiks pārceltas uz turieni. Daļēji tas jau izdarīts pašlaik, taču cauruļvadi ir veci, un, mainot sūknējamo produktu, tie divas dienas jātīra. Pēc rekonstrukcijas tas prasīšot vien 3-4 stundas.