Quantcast
Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Burovs autoostas padomē nonācis ar pašvaldības balsīm

Bijušo Rīgas mēru un pašreizējo partijas Gods kalpot Rīgai (GKR) mēra amata kandidātu Oļegu Burovu pirms nedēļas ievēlēja par Rīgas starptautiskās autoostas padomes priekšsēdētāju. Par Burovu akcionāru sapulcē balsoja arī Rīgas pašvaldības pārstāvis zvērināts advokāts Mareks Šīrants no biroja Dzanuškāns & Partneri, noskaidroja LTV raidījums de facto. Turklāt Šīrants pamanījās padomē iedabūt arī sev tuvu kandidāti.

Bijušais Rīgas mērs Burovs šogad tika atlaists kopā ar pārējiem domniekiem, un pašlaik viņš gatavojas ārkārtas vēlēšanām. Pilsētu tikmēr vada nepolitiska administrācija. Tādēļ Burova tikšana pie augsta amata autoostā, kuras lielākais akcionārs ir Rīgas pašvaldība, rada jautājumus.

Rīgas starptautiskā autoosta ir akciju sabiedrība, kurā vairums akciju ir privātās rokās. Taču daudzi mazie akcionāri uz sapulcēm nenāk, tādēļ Rīgas pašvaldībai caur Rīgas satiksmes meitas uzņēmumu Rīgas acs autoostas sapulcēs ir noteicošā loma - pilsētai līdz šim bijuši trīs no pieciem padomes locekļiem.

Rīgas acs pārstāvis uz sapulci ieradās advokāts Mareks Šīrants no biroja Dzanuškāns & Partneri. Viņš  pieteica trīs padomes kandidātus – līdzšinējo priekšsēdētāju Vitu Jermoloviču (GKR), domes Pilsētas attīstības departamenta direktori Ilzi Purmali un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras darbinieci Marinu Vorobjovu-Vaišļu. Taču, kā liecina de facto rīcībā esošā informācija, Jermoloviča saņēma gaužām maz balsu, kas faktiski apliecina, ka pašvaldības pārstāvis necentās viņu ievēlēt. Taču daudz vairāk Rīgas acs balsu acīmredzot aizgāja Burovam, kuru bija izvirzījis privātais akcionārs Sergejs Serdjukovs.

Vēl padomē ievēlēja pašu Serdjakovu, Rīgas acs virzītās Purmali un Vorobjovu-Vaišļu, kā arī uzņēmēja Māra Martinsona dēlam Mārcim Martinsonam piederošā autoostas akcionāra KG Tehnoloģijas virzīto pārstāvi Andreju Visocki.

Šāda padomes locekļu atlase izskatās visai nesaprotama, īpaši laikā, kad Rīgā izveidota speciāla padome, lai pilsētas uzņēmumu pārvaldīšanu padarītu caurskatāmu. “Es teiktu, ka tas nav loģiski,”  saka konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs un skaidro, ka nav saprotams, kādēļ uzņēmums “Rīgas acs” ar gandrīz 50% autoostas akciju neizmantoja iespēju ievēlēt trīs padomes locekļus, kurus ar lietu ticamību būtu izdevies ievēlēt.

Rīgas acs pārstāvis Šīrants lūdza de facto ar jautājumiem vērsties pie klienta. Rīgas acs savukārt rakstiski atbildēja, ka pirms akcionāru sapulces par piemērotākajām kandidātēm tika izvēlētas Purmale un Virobjova-Vaišļa, bet Jermoloviču kā līdzšinējo padomes priekšsēdētāju nodeva vērtēšanā citiem kandidātiem. Ievēlēt visas trīs Rīgas acs nemaz nemēģināja, jo OECD principi liek respektēt arī mazākuma akcionārus. 

“Secīgi sakarā ar OECD principiem Rīgas acs necentās ievēlēt trīs no pieciem padomes locekļiem, jo šajā gadījumā šķietami var izveidoties situācija, ka šādā svarīgā autoostas padomes institūcijā tikai un vienīgi Rīgas acs diktātam būs iespaids,” raidījumam rakstīja Rīgas acs vadība.

Uzņēmumā arī minēja, ka zvērināts advokāts Šīrants pieņēma lēmumu balsot daļēji gan par Jermoloviču, gan Burovu, lai “arī pārējie autoostas akcionāri varētu ietekmēt pēc saviem ieskatiem minēto balsojumu.”

Tāpat “Rīgas acs” skaidroja, ka Šīrantam nelika balsot par konkrētiem kandidātiem, bet izvēlēties profesionālākos.

“Par rezultātiem uzzināju tikai pēc tam, kad man piezvanīja un apsveica ar ievēlēšanu,” saka par autoostas padomes priekšsēdētāju ievēlētais Burovs, kurš pats sapulcē nemaz nepiedalījās. Pēc tam notika pirmā jaunievēlētās padomes sēde, kurā Burovu izraudzījās par padomes priekšsēdētāju.

Burovs apgalvo, ka savu kandidatūru pašvaldībā nav lobējis. Viņu kandidēt uzrunājis viens no autoostas privātajiem akcionāriem Serdjukovs, ar ko kopā iepriekš autoostas padomē bija nostrādājuši 10 gadus. Taču Serdjukovs viņu brīdinājis, ka balsu var nepietikt. 

Turklāt Burovs nemaz neesot priecīgs, ka no amata autoostā izēdis savu partijas biedreni Jermoloviču, kura pērn zaudēja darbu Rīgas Tūrisma attīstības birojā korupcijas skandāla dēļ. Burovs saka, ka nebūtu kandidējis, ja būtu zinājis, ka tiks virzīta arī Jermoloviča.

Par pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldību atbild nesen amatā ieceltā pilsētas izpilddirektora p.i. Iveta Zalpētere. Taču viņas birojā apgalvoja, ka autoostas padomes kandidāti ar viņu netika saskaņoti.

Pagaidu administrācijai savukārt bijis zināms, ka “Rīgas acs” virzīs uz padomi attīstības departamenta direktori Purmali un Vorobjovu-Vaišļu, taču par Burova atbalstīšanu informācijas nebija. Tagad uzņēmumiem pieprasīti paskaidrojumi.

Pirmajā padomes sēdē Burovs par priekšsēdētāju tika ievēlēts vienbalsīgi. Par Burova vietnieci – arī vienprātīgi - izraudzīta Vorobjova-Vaišļa.

Viņai redzamas saistības ar pašvaldību nav, bet ir ar Rīgas acs pārstāvi advokātu Šīrantu. Kā atklāja pats Šīrants, viņš no Vorobjovas-Vaišļas jau vairākus gadus nomā biroja telpas, bet, spriežot pēc sociālo tīklu bildēm, abi arī kopā pavada brīvo laiku. Tas liek domāt, ka padomes locekle izvēlēta nevis profesionālās pieredzes dēļ, bet tādēļ, ka ir labās attiecībās ar pašvaldības uzņēmuma nolīgto advokātu.

Vorobjova-Vaišļa raidījumam atbildēja, ka kandidēt uz autoostas padomes locekļa amatu viņu uzrunāja Šīrants kā Rīgas acs pārstāvis, kurš meklējis cilvēku ar zināšanām investīciju piesaistē. “Esmu iesniegusi viņam savu CV, atbildēju par savu vīziju autoostas attīstībā. Cik man zināms, manu kandidatūru vērtēja SIA Rīgas acs,” skaidroja Vorobjova-Vaišļa. 

Uz “de facto” jautājumu, vai abi ar Šīrantu ir dzīvesbiedri, Vorobjova-Vaišļa to nenoliedza, bet atbildēja, ka “privāti esmu ar viņu labi pazīstama, bet stājusies laulībā neesmu.”

Šīranta ģimenei vēsturiski bijušas intereses autoostā. Pirms vairākiem gadiem Šīranta mātei piederēja 10% akciju, bet pirms dažiem gadiem tās nonāca Martinsona juniora firmas īpašumā. Pašlaik pašvaldības uzņēmumu “Rīgas acs” Šīrants pārstāv 2014.gadā noslēgtas vienošanās ietvaros. 

Līdz ar jaunās padomes ievēlēšanu amatus autoostā zaudējuši divi “saskaņieši” - Igors Kuzmuks un Ivans Ivanovs.

Top komentāri

Latvju puika
L
Pagaidu sadarbība ar žīdiem lai pilnībā piebeigtu krievu interfronti.
Alga par ātro domes atlaišanu
A
Tā Burovam ir alga par ātro domes atlaišanu. Viņš neticami ātri sasauca trīs nepieciešamās sēdses bez kvoruma, kā razultātā Pūcem radās legāls priekšnoteikumš ātrai domes atlaišanai un savu ieliteņu iecelšanai.
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas