Tā mērķis ir aktualizēt Rīgas metropoles areāla tēmas svarīgumu valsts, Rīgas pilsētas pašvaldības un Rīgas kaimiņu pašvaldību dienaskārtībā, sākt Rīgas un Pierīgas pašvaldību partnerības veidošanu un nodot kopīgu vēstījumu sabiedrībai, ministrijām un valdībai, ka Rīgas pilsētas pašvaldība un Pierīgas pašvaldību apvienība atbalsta ideju par Rīgas metropoles areālu (RMA) un vēlas tā ietvaros izveidot sadarbības platformu starp pašvaldībām.
Dokumentā nav minēti konkrēti kopīgi veicamie darbi, bet nosauktas vairākas apņemšanās. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Solvita Brence Dienai norāda, ka Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam pirmajā redakcijā, kas nodota publiskai apspriešanai, nav pilnvērtīgi risināta Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam ietvertā ideja par RMA starptautisko nozīmīgumu un ietekmi uz visas valsts izaugsmi.
Vairāk sadarboties
Saskaņā ar pieņemto dokumentu puses apņemas stiprināt sadarbību starp Rīgu un Pierīgas pašvaldībām gan speciālistu, gan politiskā līmenī, ieviešot visam Rīgas metropoles areālam nozīmīgus infrastruktūras projektus. Tāpat puses apliecina nepieciešamību pēc efektīva Rīgas metropoles areāla sadarbības ietvara izveides un apņemas iesaistīties pārvaldības modeļa izveidē un ieviešanā, stiprināt Rīgas metropoles areāla starptautisko atpazīstamību, iespēju robežās to starptautiski pozicionējot kā vienotu teritoriju un veicinot aktīvu pārstāvniecību starptautiskajos metropoļu sadarbības tīklos. Rīgas un Pierīgas pašvaldības atbalsta Rīgas plānošanas reģiona RMA Rīcības plāna izstrādi un šī dokumenta ietvaros turpinās sadarbību pašvaldību speciālistu līmenī, definējot visam Rīgas metropoles areālam nozīmīgus projektus un rīcību. Plānots arī reizi gadā rīkot RMA forumu, iesaistot gan speciālistu, gan politisko līmeni, lai stimulētu sadarbību, pārvaldības jautājumu sakārtošanu un kopīgu projektu ieviešanu.
Lūgts konkretizēt memoranda nozīmi, Sprindžuks Dienai atzina, ka laika gaitā ir sakrājušies jautājumi, kas Pierīgas pašvaldībām būtu jārisina ar galvaspilsētas domi. "Problēmas jārisina politiski, jo tās nevar atrisināt administratīvā līmenī. Piemēram, veloceliņš ir no Ādažiem un Garkalnes, pie moteļa Berģi ir 200 metru pārrāvums, un tad tas atjaunojas. Infrastruktūra netiek plānota no klientu viedokļa, bet administratīvi. Mārupē ir iela vienā platumā, kas pāriet Rīgas teritorijā citā platumā. Ķekavā, Mārupē, Garkalnē uzņēmums Rīgas ūdens nosaka lielāku tarifu nekā Rīgas iedzīvotājiem, un viss ir tiesiski. Taču, ja veidojas feodāls modelis, iedzīvotājiem tas rada neērtības," skaidro Sprindžuks.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 1. novembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Šis ir gudrs un sakarīgs vīrs