Pašlaik turpinās diskusijas par transporta organizācijas kārtību un nosacījumiem, norādīja Reveliņa.
Kopš 2009.gada jūlija Ministru kabinets ir pieņēmis jaunus noteikumus, kas atļauj pašvaldībām pašām noteikt īpaša režīma zonas statusu, paredzot to pašvaldības teritorijas plānojumā. Tas nozīmē, ka, lai noteiktu Vecrīgu par īpaša režīma zonu, pašvaldībai ir jāizstrādā grozījumi Rīgas pilsētas pašvaldības teritorijas plānojumā.
Pēc tam Rīgas dome var lemt par to, vai atjaunot iepriekšējo iebraukšanas sistēmu, izdodot attiecīgus pašvaldības saistošos noteikumus par pašvaldības nodevu transportlīdzekļu iebraukšanai īpaša režīma zonā.
Pēc īpašā režīma zonas ieviešanas iebraukšanu Vecrīgā varētu regulēt ar luksoforu un videonovērošanas kameru palīdzību, neizmantojot iepriekš pielietotās barjeras, iepriekš pieļāva Reveliņa.
Savukārt jautājums par iebraukšanas maksu būs risināms pēc tam, kad tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, kas atļauj ieviest īpašā režīma zonu Vecrīgā. Reveliņa norādīja, ka iebraukšanas maksa būšot diferencēta.
Pēc Reveliņas teiktā, Vecrīgā papildus esošajām četrām iebraukšanas vietām varētu ieviest piekto - Jaunielā.
Pēc īpaša režīma zonas ieviešanas Vecrīgā tāpat paredzēts saglabāt vienu un divu virzienu ielas, transporta un gājēju ielas, nepieļaut tranzīta satiksmi cauri Vecrīgai un nodrošināt piebraukšanu pie nepieciešamajiem objektiem.
Reveliņa sacīja, ka Vecrīgai paredzēts saglabāt dzīvojamās zonas statusu, saglabāt vairāk nekā 20 esošos ātrumvaļņus, kā arī norobežojošos stabiņus, kurus iecerēts pārveidot par iegremdējamiem.
Kā ziņots, no pagājušā gada sākuma par iebraukšanu Vecrīgā nav jāmaksā, bet tā vietā vecpilsētā ir izveidotas paaugstinātas maksas stāvvietas. Pašvaldība norādījusi, ka šī situācija nav pati labākā, tiek meklēti jauni risinājumi un darbojas Vecrīgas satiksmes organizācijas jautājumu risināšanas darba grupa, kuru vada Reveliņa.