FOTO: Tirdzniecības firmas “J.Jaksch&Co” nams

Vai jau pietrūcis fotoattēlu? Pēdējās galerijas 15. XII. Šobrīd jau aprīlis.

Pirmkārt, Siemens nekad nopietni nav gatavojiem investēt VEF. Šis jautājums jau ir vairākkārt iztirzāts un ir skaidri pateikts, ka Siemens pārstāvji šeit ieradās, lai novērētu potenciālos konkurencus no ex PSRS. Viņu interese bija, lai VEF klapē ciet un tas nekad neradītu konkurenci pašam Siemens. Ja viņi to būtu nopirkuši, tad tikai likvidācijai. Tāpēc, ja arī par kaut ko var turēt aizdomās valdību, tad nevis par nevēlēšanos pārdot, bet par kukuļu ņemšanu no Siemens pretī garantējot VEF mūzīgu maksātnespēju. Otrkārt, ja piepildītos Jūsu scenārijs, varu derēt, ka tagad būtu pilns ar kliedzējiem, kuri teiktu re kā, atdeva par latu mūsu nacionālo lepnumu! Un Jūs būtu starp tiem!

Ulmanis iznicinaja daudzus livonijas laika pieminekljus, jo vinsh bija parak nacionalistisks...

Tieši tā laika valdības negausību dēl nenotika VEF sāķēšanās ar Siemens, RAF ar Chrysler uc., tāpēc kad valdības pārstāvji prasīja neadekvātu samaksu. Tā vietā lai atdotu par latu ar nosacījumu, ka ražošana tuvākos 10 gadus netiek pārprofilēta, rūpnīcas vājprāta priekā tika izvazātas, lai labāk saprastu situāciju, vajag paskatīties, kas bija Godmaņa ekonomiskie padomnieki... Krievijai šodien iet grūti, bet Krievijā ir uzbūvētas pāri par 20 auto rūpnīcām - praktiski visi pasaules autobūves giganti tās tur ir uzbūvējuši. Paskaties MAKS 2009 sasniegumus, par tevis pieminētām sadzīves mantām nerunājot-paskaties reālās lietas, nevērtē Krievijas ražojumus pēc Latvijas preses ziņām! PS. Šodien mēs nespējam pat elementāru elektrisko spuldzīti saražot...

1991. gadā Godmaņa vadībā kā bauru bars naidā pret krieviem iznīcināja Latvijas industriālo bāzi ar vairāk ka 100 gadu pieredzi... xxxx Ļoti naivi un primitīvi ir tā spriest... mmm, piemēram Krievijā taču visa industriālā bāze palika, vai ne? Tur taču Godmanis netika klāt, vai ne? Un kur tad ir krievi ar visu savu industriālo bāzi šodien? Vieglo automašīnu vai datoru, vai pat sakarīgu veļas mašīnu, kas spētu daudz maz sekmīgi konkurēt pasaules tirgū, viņi tik un tā nav spējīgi uzražot. Viņus glābj tikai tas, ka viņiem joprojām ir dabas resursi, kurus var rakt un pumpēt - nafta, gāze, izrakteņi, un kara rūpniecība. Bet pēc savas būtības tā ir trešās pasaules valsts. Tā dēvētā industriālā bāze - dzelži, vecāki vai jaunāki, paši par sevi vēl neko nedod. Bet par 1991.gadu un tā dēvēto 100 gadīgo industriālo bāzi runājot, nedrīkst aizmirst divas lietas - tā infrastruktūra bija izveidota sociālisma apstākļos - tātad nerēķinoties ar tirgus likumiem, izejvielu cenām un transporta izmaksām. Otrkārt - rupnīcas nevadīja Godmanis, bet gan padomju laiku ielikteņi, pa lielai daļai no Krievijas importēti, kas nerunāja nevienā Eiropas valodā un nespēja orientēties un darboties normālā tirgus situācijā. Vienīgā iespēja, kā toreiz glābt kaut ko no industriālās ražošanas, bija steidzama pievienošanās lielajiem Eiropas, piemēram Vācijas, Skandināvijas ražotājiem, un investīciju un modernizācijas saņemšana. VEF radioaparāti Eiropā nevienam nebija vairāk vajadzīgi, marku neviens nepazina, konkurenci neizturētu, bet - ja savlaicīgi saāķētos kopā ar kādu citu, piemēram, ar Siemens, lai ražotu kaut ko no viņu produkcijas, situācija varēja būt savādāka. Tāpt Jelgavas busiņu ražotāji un citi tamlīdzīgi gadījumi. To neizdarīja, jo rūpnīcu vadība bija padomjlaika administratori nevis tirgus sistēmas menedžeri, plus pa lielam krievi, kuriem viss Eiropā esošais bija svešs un nesaprotams, - arī fiziski nesaprotams dēl neesošajām valodu zināšanām, plus - šo pašu uzņēmumu vadītāju (un ne jau Godmaņa) savtīga vēlēšanās lielo pārmaiņu periodā prihvatizēt un izlaupīt tik daudz no uzņēmumu mantas, cik vien tas bija iespējams. Rezultāts bija paredzams un likumsakarīgs - tās ražotnes vairs nebija spējīgas tālāk darboties.

Diemžēl Rīga skaitījās viena no attīstītākajām Eiropas industriālājām pilsētām Eiropā 20 gs sākumā. Moderna un dinamiska, krāsaina un bagāta. Krievijas sastāvā. Cara laikā. Rīgas jūgendstils tapa šajā laikā. Latvieši tikai spēja dedzināt 1905. gadā Vācu muižnieku muižas... 1991. gadā Godmaņa vadībā kā bauru bars naidā pret krieviem iznīcināja Latvijas industriālo bāzi ar vairāk ka 100 gadu pieredzi... Šodien vadonis ir Buldozers, Bulgakova Suņa sirds centrālā tēla cienīgs varonis, kamēr tauta ir izceļojusi... Diemžēl bauru vadībā Latvija NEKAD neatdzims...

Pēterburgu arī uzcēla ārzemnieki. Diemžēl, tā nu tas ir.

Kāds sakars te ar krievu laikiem? Tev vēlreiz skaidro ,ka Rīgu uzcēla latvieši un vācieši un žids Eiženšteins arīdzan , bet ne krievi.

mazliet kļūdies gan - Rīag savu lielāko uzplaukumu - 20.gs. sākumā piedzīvoja tieši krievu laikos. Pilsētas jkanāls, bulvāri, viss tā saucamais jūgendstila centrs i radusies cara laikos. Tāpat arī tā ievērojamākā koka apbūve, kas Rīgā ir no 19.gs.

Nāk prātā viena krievu paziņas (no krievijas) teiktais- Jums skolā mācīja pieskaitīt un pavairot a mums dalīt un samazināt. Ne absolūti protams bet lielos vilcienos manuprāt trāpīgi teikts.

Būvēja latvieši un vācieši un nodedzināja krievi. Tā stāsta savās atmiņās Vecrīgas (t.sk. Pēterbaznīcas) nodedzināšanas aculiecinieks Atis Freināts.

un tās pašas pareizticīgo katedrāles pārsvarā projektēja vācbaltu un latviešu arhitekti - Pflūgs, Baumanis u.c. Interesanti, ka šajā laikā latviešu arhitektu Rīgā bija mazāk kā vācbaltu kolēģu, taču mūsējie pamanījās uzcelt vairāk namu. lūk tas ir darba ražīgums, kā Latvijas ekonomikā pašreiz pietrūkst! starp citu - kaut kad viens mākslas vēsturnieks (vai līdzīgas jomas pārstāvis) izteicās, ka šo namu arī vajadzētu atjaunot, līdzīgi kā Melngalvju namu, jo tā esot bijusi kaut kādā ziņā unikāla celtne.

Protams - būvēja un projektēja kā vācieši, tā latvieši. Fakts, ka Rīga tolaik uz kādu brīdi atradās Krievijas impērijas sastāvā, pilsētas arhiotektūrai neko būtisku nenozīmēja. No Krievijas nekāda pienesuma nebija - tikvien , kā pāris pareizticīgo katedrāles - un viss.

K.D.Felsko ( vācu arhitekts ) ir daudz labas lietas sacēlis Rīgā - Rīgas 1.slimnīcu, Rīgas 1.un 2.vidusskolu, Mazo Ģildi... Sv.Vecās Ģertrūdes baznīcu... Ta kā nav slikts vācietis bijis...:)) kā arhitekts...:)

tautieši, vai jūs zinat ,ka Rīgā vairums nami tapa tolaik pēc latviešu arhitektu iecerēm? Baumanis, Alksnis, Vanags, Pēkšēns un kur nu vēl talantīgais Laube! iemetiet google šos vārdus un jūs sapratīsiet ,ka Rīga nekad nebūtu bijusi tiks skaista arī bez latviešu arhitektu dalības. Un īpašnieki bija ne tikai vācieši ,bet arī turīgi latvieši. Kad beidzot tiks mācīta Latvijas un latviešu tautas vēsture kā tas pieklājas, kā to dara katrā normālā mūsdienu Rietumeiropas valstī? Kad tiks klīdināta jasaka , ka savā ziņā tautas gara tumsa? Kam tas ir izdevīgi?