"Pašlaik kopējais parādu apmērs pret RNP, tostarp par siltumu, ūdeni, atkritumu izvešanu, apsaimniekošanu un citiem izdevumiem, svārstās ap 20 miljoniem latu atkarībā no tā, kurā brīdī iestājas maksājumu saistības nākamajam rēķinam," viņš informēja.
Straupe arī vērsa uzmanību uz to, ka laikā līdz šā gada 1.jūlijam pretēji citiem gadiem kopējais parādu apmērs krasi pieauga. "Citos gados iedzīvotāji, sākot no maija beigām līdz jūlijam, steidza nosegt savus parādus, šogad šādas tendences nebija. Tādējādi mēs no jūlija beigām sākām skaitīt, cik liela kredītlīnija mums būs nepieciešama parādu atmaksai. Tobrīd mēs secinājām, ka mums, kā minimums, vajadzīgi 6–6,5 miljoni latu. Tomēr no jūlija beigām maksājumu kvalitāte uzlabojās," viņš minēja un piebilda, ka tādējādi RNP izsludināja konkursu par kredītlīdzekļu piesaisti piecu miljonu latu apmērā, kas jau bija ar rezervi.
Straupe norādīja, ka, sākot apkures sezonu, RNP Rīgas siltumapgādes uzņēmumam Rīgas siltums nomaksāja parādus par iepriekšējo periodu 2,8 miljonu latu apmērā. Tiesa, summa, ko RNP ir parādā Rīgas siltumam vai Rīgas ūdensapgādes kompānijai Rīgas ūdens, nav analoga summa visiem iedzīvotāju parādiem. "Kopējais iedzīvotāju parādu apmērs par visiem maksājumiem ir ap 20 miljoniem latu," apliecināja RNP vadītājs un paskaidroja, ka šajā gadījumā ir visai daudz citu kreditoru saistību, turklāt lielu daļu kopējā parāda veido iedzīvotāju maksājumi mājas uzkrājumam remontam.
"Tādējādi 20 miljonu latu lielo parādu veido ļoti daudzi saskaitāmie. Protams, daļa no šiem 20 miljoniem latu ir komunālo maksājumu parādi," viņš atzina. Pēc Straupes aplēsēm, kopējie komunālo maksājumu parādi nepārsniedz piecus līdz sešus miljonus latu.
Vērtējot to, kāpēc šovasar rīdzinieku maksājumu disciplīna bija sliktāka, Straupe norādīja, ka, iespējams, daļa iedzīvotāju saskārās ar īstermiņa problēmām. "Iepriekšējā ziema bija ļoti barga, tāpēc vidējie apsaimniekošanas un komunālo maksājumu rēķini bija par 10–15% augstāki nekā iepriekš. Tādējādi, samaksājot pēdējos apkures rēķinus, cilvēki uz diviem mēnešiem paņēma atelpu, bet no jūlija atsāka maksāt. Pēc būtības apkures pievienošanas brīdī mūsu bilance bija par 100 tūkstošiem latu sliktāka, taču pēc būtības situācija īpaši nav mainījusies," viņš pastāstīja.
Rīgas namu pārvaldnieks Uzņēmumu reģistrā iegrāmatots pērnā gada 29.decembrī. Uzņēmums izveidots, apvienojot 15 līdz tam pastāvošos pašvaldībai piederošos namu apsaimniekotājus – Rīgas centra apsaimniekotāju, Kurzemes namu apsaimniekotāju, Zemgali, Avota namus, Krasta namus, Ķengaraga namus, Daugavas namus, Pļavnieku namus, Juglas namus, Mežciema namsaimnieku, Purvciema namus, Valdemāra namus, Sarkandaugavu, kā arī Viesturdārzu un Vecmīlgrāvi. Jaunā uzņēmuma pamatkapitāls atbilstoši Rīgas domes pieņemtajiem lēmumiem ir 500 tūkstoši latu.
Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā ir 4193 dzīvojamās mājas ar kopējo apsaimniekojamo platību virs astoņiem miljoniem kvadrātmetru.