Krievi grib līgot latviski
Viena no Jāņu tradīcijām ir uguns sargāšana. Gada gaišākajā naktī rūpīgi jāuzmana, lai ugunskurs degtu ar dzīvu liesmu un nenodzistu līdz pat rītausmai, jo uguns simbolizē sauli un ir svēts. "Nevajadzētu uz tā gatavot šašliku, nekas labs tur tāpat nesanāks," Krišjāņa Barona muzejā sanākušajiem piekodina tā darbinieks Andris Ērglis.
Šis nav pirmais gads, kad īsi pirms vasaras saulgriežiem muzejs interesentiem stāsta par latviskajām Jāņu svinēšanas paražām, taču šis ir īpašs ar to, ka tapusi ideja pasniegt līgošanas stundu krieviski runājošiem iedzīvotājiem. Izrādās, tā bijusi pašu muzeja apmeklētāju iniciatīva.
Pēc tradīcijām
Piektdien rīta pusē uz mācībām sanākuši aptuveni 20 interesenti, kuri ne pārāk labi saprot un runā latviski, tomēr par Jāņu tradīcijām vēlas uzzināt.
Vienā no muzeja istabām viņi sasēdušies aplī un klausās pasākuma vadītāju stāstītajā par to, ko nozīmē Jāņi, kāpēc tos atzīmē, kādēļ šajā naktī nevajadzētu gulēt, kā uzņemt ciemiņus, un daudz ko citu par ticējumiem un rituāliem. Muzeja darbiniece Rūta Kārkliņa nodrošina tulkojumu krievu valodā. Visi sanākušie kopā mācās arī dziedāt līgodziesmas un iet rotaļās.
"Bija ļoti interesanti. Kaut ko par Jāņiem zināju jau iepriekš, bet tā virspusēji," pēc stundas sacīja Lidija, kura par pasākumu izlasījusi rīta avīzē un intereses vadīta nolēmusi atnākt. Viņa paņēmusi līdzi arī draudzeni Irīnu, kura ik gadu svin līgosvētkus. "Kā? Pēc tradīcijām. Ejam pie Daugavas, tur, kur mums dārziņš, plūcam puķes, liekam vāzē, uzklājam galdu, iekuram ugunskuru, cepam šašliku, dziedam dziesmas, dzeram alu un, protams, satiekamies ar draugiem un labi pavadām laiku," viņa stāsta. Mācībās viņa uzzinājusi daudz jauna un ir gatava to izmantot svētkos, lai būtu interesantāk.
Ne tikai dzeršanas svētki
Krišjāņa Barona muzejs jau septīto reizi jūnijā piedāvā Jāņu mācības visā Latvijā.
A.Ērglis norāda, ka interese par saulgriežu svinēšanas tradīcijām pieaug, arī no ārzemju viesiem.
"Gadu no gada Latvijā ierodas arvien vairāk ārzemnieku, kuri vēlas ne tikai dzert alu, ēst sieru un priecāties Rīgas krogos, bet arī redzēt šos unikālos svētkus. Mēs paši jūtamies labāk, ja mēs zinām un varam pastāstīt, kas tad ir Jāņi. Vai tie ir lielie dzeršanas svētki ar alus dzeršanas konkursiem vai tomēr kaut kas cits," teic A.Ērglis.
Viņš skaidro, ka vēsturiski gada garākā diena un īsākā nakts atzīmēta daudzviet Eiropā, jo visi tradicionālie svētki ir saistīti ar sauli. "Saule ietekmē mūsu dzīvi. Tā kā šodien mūsu dzīvi ietekmē, piemēram, valdība, tā vecos laikos mūsu senču dzīvi ietekmēja saule. Senais zemnieks skatījās debesīs, viņš vēroja, ko dara saule, viņš prognozēja laiku, kas viņam bija svarīgi," stāsta A.Ērglis. Šodien vasaras saulgriežus svin tikai retā valsts, tāpēc tas, ka Latvijā tie tradīcijās, rituālos, dziesmās ir saglabājušies, ir liela bagātība, uzsver muzeja speciālists.
Jāņu mācības visā Latvijā notiks līdz 21.jūnijam. Precīzu vietu sarakstu ar laikiem un mācību vadītājiem iespējams atrast portāla diena.lv sadaļā Piedzīvosim Jāņus!
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.