Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta sniegtā informācija liecina, ka janvārī rindā uz pirmsskolas izglītības programmu latviešu valodā gaidīja 2191 bērns no kopumā 3652 bērnudārzu rindā reģistrētajiem mazuļiem.
Rindā uz pirmsskolas izglītības programmu mazākumtautību valodā reģistrēti 986 bērni, bet 475 ģimenes savu bērnudārznieku reģistrējuši rindā gan uz vienu, gan otru programmu.
Jau ziņots, ka partijas Vienotība Rīgas domes deputāti pauduši neizpratni, kāpēc tiek atvērtas jaunas mazākumtautību bērnudārzu grupiņas, kamēr esošās ir pustukšas. Pie frakcijas esot vērsušies vairāki vecāki, paužot savu sašutumu, ka mazākumtautību bērnudārzā vieta atrodas ļoti ātri, kamēr rindā uz vietu latviešu bērnudārzā jāstāv nesamērīgi ilgi. Izglītības speciālisti iepriekš atzinuši, ka mazākumtautību ģimenes nereti izvēlas savus bērnus sūtīt bērnudārzos ar latviešu mācību valodu, lai bērni vieglāk apgūtu valsts valodu, tāpēc pieprasījums pēc šīm grupiņām ir lielāks.
Savukārt Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde sacīja, ka apgalvojums par pustukšajām mazākumtautību grupiņām Rīgas bērnudārzos ir tendenciozs un patiesībai neatbilstošs. "Atvērtās jaunās bērnudārzu grupas ir piepildītas, un joprojām saglabājas rinda uz vietām bērnudārzos gan ar latviešu mācību valodu, gan ar krievu mācību valodu. Ir nokomplektētas pilnīgi visas grupas, un brīvu vietu nav, taču tā kā šajā gadalaikā mazuļi bieži slimo, tad patlaban bērnu skaits grupiņās var būt mazāks nekā parasti," skaidroja Vilde.
Izglītības, kultūras un sporta departaments norāda, ka Rīgas pašvaldības iestādēs ir 728 grupas ar latviešu mācību valodu un 585 grupas ar mazākumtautību mācību valodu, no kurām 82 jaunas bērnudārzu grupas ar latviešu mācību valodu un 25 ar mazākumtautību mācību valodu atvērtas šā sasaukuma laikā.
Atbildīgais departaments uzsver, ka, atverot jaunas bērnudārzu grupas, mācību valoda tajās tiek noteikta atbilstoši pieprasījumam un iespējām. Balstoties uz pirmsskolu tīkla paplašināšanas pamatprincipiem, jaunās papildu grupas tiek atvērtas pašvaldībai piederošās ēkās, kā arī brīvās vietās pašvaldības iestādēs, tajā skaitā pirmsskolās, skolās un interešu izglītības centros. Atverot jaunās grupas, tiek ievērots arī tā saucamais pēctecības princips, kas nozīmē, ka valodu lietojums tiek noteikts tā, lai bērns, absolvējot pirmsskolas grupas, kas izvietotas skolā, varētu turpināt skolas gaitas kā tās pašas skolas audzēknis.
Rīgā joprojām ir rinda uz vietām gan mazākumtautību izglītības programmā, gan izglītības programmā latviešu valodā. Ja vecāki ir pieteikuši bērnu vairākās iestādēs un dažādās izglītības programmās, gan latviešu, gan mazākumtautību mācību valodas izglītības programmā, tad uzaicinājumu - sākt apmeklēt bērnudārzu - viņi saņem atkarībā no tā, kurā izglītības programmā rinda pienākusi ātrāk.
Partijas Vienotība Rīgas domes frakcijas deputāti uzskata, ka pašvaldībai beidzot ir jāņem vērā vecāku pieaugošais pieprasījums bērnudārzos nodrošināt mācības latviešu valodā, tāpēc nav jāveicina jaunu mazākumtautību grupu atvēršana. Deputāti uzskata, ka arī mazākumtautību bērnudārzos ir pienācis laiks pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā.
Rīgā pirmsskolas izglītības programmas īsteno 152 pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes, 18 vispārizglītojošās skolas un divas interešu izglītības iestādes. 71 bērnudārzā mācības notiek latviešu valodā, 51 - mazākumtautību valodā, ietverot valsts valodas apguvi, un 30 bērnudārzos programmas ir gan valsts valodā, gan mazākumtautību valodās.
Kopumā pirmsskolas izglītību pašvaldības bērnudārzos iegūst 26 700 bērni, privātajās izglītības iestādēs izglītības pašvaldības līdzfinansējumu 93 latu apmērā saņem 3210 bērni.