RD opozīcija: Rīdzinieki par ūdeni pārmaksā vidēji 50%

Izlasot šo rakstu rodas savādas sajūtas.No vienas puses saprotam iedzīvotāju sašutumu, ka jāpārmaksā par patērēto ūdeni, jo ūdens skaitītāji tika ievieti ar domu, ka iedzīvotājs norēķinās pēc patērētā ūdens daudzuma, ko uzrāda skaitītājs. Un no otras puses apsaimniekotāji, kuriem ar Rīgas ūdeni jānorēķinās pēc māju kopējiem skaitītājiem (kuri uzstādīti pagrabos un ir nevis ūdens skaitītājs, bet ūdens mērītājs), un viņiem gribot negribot kaut kādā veidā jākompensē starpība ko uzrāda mājas kopējais ūdens mērītājs un rādījumi kurus nodod dzīvokļu īpašnieki. Protams ir izveidojies mīts, ka ieviešot elektronisko nolasīšanas sistēmu ,visas problēmas tiks atrisinātas. Nu ne līdz galam ir tā.Ir jauki un ērti, ka var nolasīt rādījumus ar datora palīdzību, neieejot pie iedzīvotājiem mājās. No otras puses- tas ir vienīgais ieguvums.Pārējais viss spēlē parastajiem cilvēkiem par sliktu:Katra skaitītāja nomaiņa uz jaunu koopā ar darbu izmaksās ap 15 Ls, vēl tikpat jārēķinās uz katru skaitītāju nolasīšanas sistēmas uzstādīšana, tad vēl jārēķinās, ka būs abonēšanas maksa un elektroniskās nolasīšanas sistēmas apkalpošanas maksa (katru mēnesi 2-3 ls katram dzīvoklim).Uz šiem skaitītājiem var iedarboties tieši tāpat kā uz esošajiem- uzlikt spīles, ievietot mehānismā adatu,nolikt blakus spēcīgu magnētu(tas viss ļauj vai nu apstādināt vai nu bremzēt ūdens uzskaitīšanu).Tātad viss pasākums ar elektroniskajiem skaitītājiem izgāzīsies. Tas kas notiks- cilvēki izmetīs naudu par jauniem skaitītājiem, firmas, kas cenšās šo ideju izbīdīt visas pilsētas ietvaros, nopelnīs milžīgu naudu un nav izslēgts , ka arī politiķi, kas klusiņām sadarbojas ar šīm firmām un izstrādās vajadzīgos likumus un pareizi pasniegs informāciju masu mēdijos tautai- dabūs savu procentiņu no kopējās peļņas ziedojumu veidā no attiecīgajām firmām partijas attīstībai.Par cik ūdens skaitītāji ir dzīvokļu īpašnieku īpašums, tad arī mums ir tiesības lemt- gribam mēs ko mainīt vai nē. Redziet- tikai 2-3% no skaitītājiem, kas iet atkārtotu pārbaudi laboratorijās, neiziet testu un tiek atzīti par lietošanai nederīgiem. Pietiek jau ar to, ka mums piespiedu kārtā ik pēc 4 gadiem ir jāmaksā nauda pilnīgi ne par ko, lai vēl tagad visiem mums krīzes laikā būtu jāņem kredīti, lai firmas un citas iesaistītās struktūras uz mūsu rēķina varetu labi nopelnīt. Cilvēki!!! Sāciet domāt ar savu galvu un izdarīsim visu iespējamo, lai šis farss valdībai un firmām , kas piedāvā elektronisko nolasīšanu NEIZDOTOS!!! Sargājiet savus finansu ietaupījumus no klajas laupīšanas!!! Labvēlis.

Ja ar šādiem skaitītājiem tik tiešam sanāk minētais ietaupījums, tad investīcija ātri atmaksāsies, kas ir svarīgi tieši krīzes laikā, kad katrs santīms būtu jāapgriež vismaz 2x! Rēķināt vajag mācēt!

Citāts no diskusijas par komunālo pakalpojumu tēmu interneta portālā "MANASTIESIBAS.LV" >>> Forums: Par “skaitītāju biznesu” Muļķu Zemes “valstī”. Pirmais "skaitītāju biznesa" etaps = jebkādiem līdzekļiem piedabūt iedzīvotājus uzstādīt aukstā / karstā ūdens patēriņa, siltuma patēriņa u.c. skaitītājus, kas "vispārzināmajā praksē" izpaužas kā tiešs vai netiešs "spiediens" uz tiem, kuri nevēlas uzstādīt skaitītājus savos atsevišķajos dzīvokļu īpašumos - ieskaitot "pakalpojumu sniedzēju" pieņemtus juridiski nepamatotus lēmumus un "izdotus rīkojumus" par OBLIGĀTU skaitītāju uzstādīšanu, nepamatoti "izkalkulētu" vairākkārtīgi palielinātu "patēriņa normu" voluntāru noteikšanu, ja nav izpildītas nepamatotās prasības uzstādīt skaitītājus, dažādas "sabiedrisko aktivitāšu" manipulācijas, administratīvā un juridiskā šantāža u.t.t., un taml. Otrais "skaitītāju biznesa" etaps = dažādas "ienesīgas" (gan "pakalpojumu sniedzējiem", gan arī skaitītāju tirdzniecības / uzstādīšanas / sertifikācijas / verifikācijas kantoriem, kuri nereti izrādās "cieši saistīti" ar "pakalpojumu sniedzējiem") aktivitātes, izmantojot tehniski finansiālas manipulācijas uz pirmajā etapā panāktās "OBLIGĀTĀTĀS skaitītāju uzstādīšanas" bāzes. Savukārt - saistībā ar iepriekš minēto, absolūti netiek ņemts vērā tāds "sīkums", ka - šajā MZ "valstī" spēkā esošajā likumdošanā VISPĀR NAV definēta kā obligāts pienākums un, līdz ar to, no šāda aspekta nekādā veidā NETIEK reglamentēta komunālo pakalpojumu patēriņa uzskaites mērinstrumentu (skaitītāju) uzstādīšana atsevišķajos privātīpašumos (dzīvokļos). Muļķu Zeme, XXI gadsimts. ;)))

Sen laiks, ir taču pagājuši jau 20 neatkarības gadi, bet ūdensskaitītāji joprojām vecie.

Bīstos, ka tie elektrōnistiskie maksās kādas naudiņas vairāk. Kas segs šo luksusa pasākumu? Ja Rīgā ir 700 000 iedzīvotāju, skaitītājs maksā 10 LVL un ģimenē 2 cilvēki, tad 700 000/2*10 ir nieka 3,5 miljōni vismaz (atceramies, ka dažos dzīvokļos ir arī 2 skaitītāji). Elektroniskais skaitītās ar uzstādīšanu maksās vēl X2, ja nemaldos. Laba lieta, ko uzstādīt krīzes laikā, vai ne?

Mana māsa par ūdeni+kanalizāciju maksā ap 90 santīmiem par kubikmetru, bet namu pārvalde vecmīlgrāvis izraksta rēķinu par Ls 1,41 !!!

Kurš un kā uzskaita tos zudumus, kas rodas, kad plīst maģistrālais cauruļvads? vai kad lēnām izskalojas bedre zem ceļa seguma?