Kā pastāstīja domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko, no 37 jaunajām sabiedrisko tualešu kabīnēm patlaban darbojas tikai četras - pārējām ir salauztas monētu kastītes. Lai tās nomainītu, būtu nepieciešami ap 20 000 latu, jo viena monētu kastīte maksā 579 latus.
Aļeksejenko piebilda, ka situācija Rīgā ir unikāla. Čehu firmas pārstāvji, kas līdzīgas tualetes uzstādījuši arī citur Eiropā, norādījuši, ka divu gadu laikā saskārušies vien ar pāris demolēšanas gadījumiem, kamēr Rīgā gandrīz visas iekārtas salauztas nepilna pusgada laikā.
Jaunu monētu aparātu uzstādīšana pie tualetēm izmaksātu vairāk, nekā būtu no tām gūtie ieņēmumi. Aktīvākajā tūrisma sezonas laikā, no aprīļa līdz oktobrim, Rīgas jaunajās sabiedriskajās tualetēs reģistrēti 41 045 apmeklējumi un iekasēti 10 513 lati.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti apsver iespēju ieviest alternatīvas maksājumu metodes - vai nu norēķinus īsziņas starpniecību, vai arī ar e-talonu. Tāmētāji aprēķinājuši, ka e-talona piesaistīšana tualetēm izmaksātu ap 19 000 latu, savukārt norēķinus ar īsziņām varētu ieviest par 13 000 latu.
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) pastāstīja, ka Rīgā 19.novembrī ieradīsies čehu tualešu būvētāji, lai novērtētu situāciju, savukārt 22.novembrī jautājums par alternatīvu maksājumu metožu ieviešanu tiks skatīts komitejas sēdē.
Viens no alternatīviem variantiem būtu maksu par tualetes apmeklējumu atcelt vispār, taču tad pie tām nāktos pastiprināti dežurēt pašvaldības policijas darbiniekiem.
Ņemot vērā huligānu aktivitātes, iespējamība, ka tualetēs, tāpat kā līdz šim, varēs norēķināties ar 20 santīmu monētām, esot aptuveni 1%, piebilda Stepaņenko.
Sabiedriskās labierīcības joprojām pieejamas arī vietās, kur ieejas maksu iekasē kasieri, piemēram, Līvu laukumā, Kungu ielā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, Krastmalā.