Pašvaldība skaidro, ka šādi plāni tapuši, lai risinātu auto novietošanas problēmas mikrorajonu dzīvojamajās zonās, kur dzīvojamo namu pagalmi tiekot pārpildīti ar transportlīdzekļiem.
Lai risinātu šo problēmu, pašvaldība meklējot teritorijas autostāvvietu izveidei netālu no autobraucēju dzīvesvietām. Piemēram, Rīgas domes Satiksmes departaments esot sācis bezmaksas autostāvvietu būvniecību mikrorajonos, veidojot "kabatas" ielu sarkano līniju robežās. "2017.gadā uzsākta autostāvvietu būvniecība Malienas, Lielvārdes un Hipokrāta ielās. Šī gada būvdarbu plānā norādīta autostāvvietu izbūve Kurzemes prospektā, Rostokas, Akadēmiķa M.Keldiša, Rušonu, Valdeķu un Ēbelmuižas ielās. Kopumā departaments ar "kabatām" plāno aprīkot 16 Rīgas ielas, nodrošinot autostāvvietas aptuveni 1000 transportlīdzekļiem," teikts paziņojumā.
Pēc pašvaldības domām, ar atsevišķiem pasākumiem mikrorajonu autostāvvietu problēmu atrisināt nevar, tādēļ nepieciešama kompleksa pieeja, kas iestrādāta Transporta attīstības tematiskajā plānojumā, kas ir daļa no Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam.
Galvenais plānojuma mērķis ir atslogot iekšpagalmus, veidojot autostāvvietas uz pašvaldības zemes. Pašvaldības izstrādātā perspektīvo autostāvvietu atrašanās vietu karte liecina, ka Rīgas Kurzemes rajonā plānots izbūvēt 11 stāvvietas ar 3072 vietām, Zemgales priekšpilsētā paredzētas 10 stāvvietas ar 2390 stāvvietām, Rīgas vēsturiskajā centrā - 10 stāvvietas ar 2625 vietām, bet Latgales priekšpilsētā - 10 stāvvietas 662 vietām.
Vidzemes priekšpilsētā plānots uzbūvēt deviņas jaunas stāvvietas, kur varēs novietot 1109 automašīnas, bet Ziemeļu rajonā - septiņas stāvvietas, kas būs paredzētas 1440 mašīnām. Tādējādi galvaspilsētā kopumā plānots izveidot 11 298 jaunas vietas, kur novietot spēkratus.
Kā uzskata pašvaldība, galvenais iemesls autostāvvietu deficītam esot tas, ka lielākā daļa Rīgas mikrorajonu būvēti laikā no 1955. līdz 1980.gadam, kad iedzīvotājiem nebija tik daudz spēkratu. Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtītajā pētījumā secināts, ka 2/3 galvaspilsētas dzīvojamā fonda ir būvētas pēc Otrā pasaules kara un šie dzīvojamie masīvi neatbilst mūsdienu prasībām.
"Kaut gan tā laika pilsētplānotāji šajās apkaimēs ir paredzējuši gan bērnudārzus un bērnu laukumus, gan skolas un dažādu pakalpojumu sniegšanas iespējas, viens nav ņemts vērā - straujais automobilizācijas pieaugums. 1970.gados bijušajā PSRS uz 1000 iedzīvotājiem bija aptuveni piecas automašīnas. 1980.gadu vidū šis rādītājs pieauga līdz apmēram 45 mašīnām uz 1000 iedzīvotājiem, bet 2016.gadā, pēc Eurostat datiem, Latvija automobilizācijas līmenis bija sasniedzis 341 automašīnu uz 1000 iedzīvotājiem," norāda pašvaldība.
Pašvaldība uzsver, ka dzīvojamo namu pagalmos ir jāatstāj vieta bērnu laukumiem un zaļajām zonām, tādēļ atrisināt autostāvvietu problēmu tikai uz pagalmu rēķina "diez vai ir iespējams".
Vai tas nav dzīvokļu īpašnieku uzde