Šodien pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes komisijas priekšsēdētāja Āboltiņa žurnālistiem sacīja, ka parlamenta partiju pārstāvji iepriekš ar Mūrnieci apspriedās par spīkeres līdzšinējo darbību, taču pēc tam Mūrniece savu svētku runu 18.novembrī izmantoja NA mērķiem, tādējādi veltot "spļāvienu sejā" pārējiem parlamenta politiskajiem spēkiem.
Āboltiņa pauda, ka viņai ir sajūta, ka Mūrniecei netiek dota iespēja izrunāties pašas politiskā spēka reģionālajās nodaļās.
Vaicāta, vai šī situācija nedod lielākas iespējas Latvijas Reģionu apvienības ierosinājumam par neuzticības izteikšanu Mūrniecei gūt vairākuma atbalstu, Āboltiņa norādīja, ka pašlaik prioritāra ir valsts budžeta pieņemšana 30.novembrī, kurā ir paredzēts naudas pieaugums valsts drošībai. Viņa skaidroja, ka visu partiju pārstāvji iepriekš runāja ar Mūrnieci par to, kādu redzētu sadarbības uzlabojumu, bet līdz ar svētku runas izmantošanu nacionālās apvienības mērķu labā no Saeimas priekšsēdētājas "mēs pretī saņēmām, es gribētu teikt, "spļāvienu sejā", nevis darbības uzlabojumu".
Āboltiņa norādīja, ka ne velti ir valstis, kur parlamenta priekšsēdētāji ir bezpartejiski. Saeimas spīkeram ir jāņem vērā, ka viņš pārstāv visu šo institūciju, savukārt no deputātu reakcijas bija redzams, ka Mūrniece savā runā ļoti klaji pauda sava politiskā spēka idejas, norādīja "Vienotības" līdere.
Kā ziņots, Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece 18.novembrī uzrunā Saeimas svinīgajā sēdē, kas bija veltīta Latvijas Republikas Proklamēšanas gadadienai, cita starpā aicināja partijas izbeigt iekšējās cīņas, lai neradītu liekus draudus valsts pastāvēšanai, kā arī atgādināja un mudināja atbalstīt virkni savas pārstāvētās partijas politisko uzstādījumu, piemēram, aicinot pāriet uz izglītību tikai valsts valodā un pārvērtēt bēgļu uzņemšanas plānus.
Viņa cita starpā aicināja veikt izmaiņas darba tirgus regulējumā. "Valsts pastāv, ja tautai ir sava nacionālā identitāte. Tikai nacionālā identitāte rada vajadzību pēc valsts, kurā to var saglabāt. (...) Šobrīd notiek masveidīga latviešu, jo īpaši gados jauno, diskriminācija darba tirgū uz valodas pamata. Kādēļ gan latvietim pašam savā zemē, savā darbavietā, ja tai nav saistības ar ārzemēm, būtu jārunā svešvalodā? Tas nav normāli. Gados jaunie latvieši pamet Latviju, jo darba tirgū tiek diskriminēti. Ja uzspiesta rusifikācija ir nosacījums gados jaunam latvietim, ieejot darba tirgū, tad jautājums par varas atbildību ir ļoti tiešs. Latviešu diskriminācija savā valstī ir jāizbeidz," savas partijas jau daudzkārt pausto atgādināja Mūrniece.
"Tautas augstākā pašorganizēšanās forma ir valsts. Valsts pastāv tik ilgi, kamēr tauta to vēlas. Ārēji uzbrukumi neiznīcina valstsgribu pat tad, ja valsts tiek okupēta vai cieš no laikmeta izaicinājumiem. Gadās, ka valstis slimo. Gadās, ka valstis mirst. Un tas notiek no iekšpuses. Šķelšana - politiska, ekonomiska un etniska - novājina. Partiju iekšējā cīņa, politiskā klaunāde, savstarpēja izrēķināšanās nenes labumu tam, kas jūtas uzvarētājs. Tautai zūd uzticība politiķiem," teica politiķe.